Featured post

Informācija par samazinājuma koeficienta piemērošanu atbalstam par zīdītājgovju produktivitātes izvērtēšanu

Pamatojoties uz nepietiekamo finanšu līdzekļu piešķīrumu tiek noteiktas samazinātas likmes 2014.gada 4.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.73 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai” 12.punktā minētajam atbalstam par pakalpojuma sniegšanu gaļas liellopu audzēšanas nozarē:

1. par vienas šķirnes saimniecībā pārraudzībā esošas gaļas šķirņu ciltsgrāmatā ierakstītas tīršķirnes zīdītājgovs ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu 121.45 euro apmērā;

2. par vienas gaļas šķirņu tīršķirnes zīdītājgovi un tīršķirnes teles (dzīvniekam, kam vienas šķirnes asinība sasniedz vismaz 87,5 procentus vai kas ir divu tīršķirnes specializēto gaļas šķirņu dzīvnieku krustojums), ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu 62.28 euro apmērā;

3. par vienas vismaz otrās pakāpes krustojuma gaļas šķirņu zīdītājgovi un teli (dzīvniekam, kas iegūts, krustojot Latvijā audzētu piena šķirņu govi ar specializēto gaļas šķirņu bulli, un kam gaļas šķirņu īpatsvars asinībā sasniedz vismaz 75 procentus), ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes izvērtēšanu 29.56 euro apmērā;

4. administratīvās izmaksas par vienu pārraudzībā esošu gaļas šķirnes govi 1.08 euro apmērā.

Featured post

Iespēja iegādāties zemi dažādos Latvijas novados

Strādājoša bioloģiskā gaļas liellopu saimniecība 395,66 ha Gulbenes nov. Galgauskas pag.

Lauksaimniecības/ mežsaimniecības zemes Suntažos 260,46 ha

Saimniecība ar labi strukturētiem laukiem Skrundas nov. 599,31 ha

Zemes īpašums Dagdas novadā, 647,90 ha

Vairāk informācijas sazinoties:

ActusQ SIA (Ltd)
Valmieras iela 20A, Cesis, Cesu novads,
LV-4101, Latvia

Phone: +371 64161979
Phone: +37164107185
E-mail: pr@actusq.lv
www.actusq.lv

Featured post

Apstiprināts 2016. gada valsts atbalsts lauksaimniekiem

Avots: Zemkopības ministrija

Otrdien, 12. janvārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai. Izmaiņas noteikumos nosaka, ka 2016. gadam valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir 8 610 962 eiro.

Ievērojot Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam lauksaimniecības nozarei izvirzītās prioritātes, Izmaiņas noteikumos nosaka atbalsta pasākumus un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeni un valsts ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem ļoti būtisks valsts atbalsts ir jomās, kas veicinātu lauksaimnieka dzīvotspēju un konkurētspēju. Tāpēc 2016. gadā pieejamais finansējums galvenokārt paredzēts lauksaimniecības produktu ražotājiem šādiem pasākumiem:

1) lopkopības attīstībai – 5 517 405 eiro;
2) augkopības attīstībai – 614 522 eiro;
3) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 678 570 eiro;
4) tirgus veicināšanai – 327 340 eiro;
5) nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas veicināšanai – 50 000 eiro;
6) iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 1 423 125 eiro.

Valsts budžetā katru gadu subsīdiju veidā tiek paredzēts valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā. 

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” mājaslapā www.vestnesis.lv. Plašāka informācija par grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1524 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai” pieejama MK mājaslapā.

______________________________

Informāciju sagatavoja
Viktorija Kalniņa
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālrunis: 67027622
viktorija.kalnina@zm.gov.lv

Featured post

Ar 12.09.2015. spēkā stājas JAUNI gaļas lielopu pārraudzības noteikumi

https://www.vestnesis.lv/op/2015/178.11

Teksts PDF formā

Ministru kabineta noteikumi Nr. 514
Rīgā 2015. gada 8. septembrī (prot. Nr. 45 77. §)

Gaļas liellopu pārraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas
likuma 12. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka gaļas liellopu pārraudzības kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz zīdītājgovīm, kuras zīda savus pēcnācējus vismaz līdz četru mēnešu vecumam, un to pēcnācējiem, kā arī uz specializēto gaļas šķirņu vaislas buļļiem (turpmāk – gaļas liellopi).

3. Pārraudzības gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

4. Fiziska persona, kuras pārraudzībā ir attiecīgie gaļas liellopi (turpmāk – pārraugs), nodrošina pārraudzības datu ieguvi.

5. Fiziska persona, kas ir atbildīga par gaļas liellopu vērtēšanu (turpmāk – eksperts), nodrošina gaļas liellopu eksterjera lineāro vērtēšanu.

6. Gaļas liellopu ganāmpulka īpašnieks (turpmāk – ganāmpulka īpašnieks) nodrošina visu vienam mērķim un vienā novietnē turētu gaļas liellopu pārraudzību.

7. Pārraudzības datu iegūšanai lieto šādas pārraudzības metodes:

7.1. A metodi, kad par pārraudzību atbild pārraugs, kas ir saņēmis sertifikātu pārraudzībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tādu fizisko personu apmācību, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju;

7.2. B metodi, kad par pārraudzību atbild pārraugs, kas ir saņēmis apliecību pārraudzībai vienā ganāmpulkā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tādu fizisko personu apmācību, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju.

8. Pārraudzības datus reģistrē Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – datu centrs) tīmekļvietnē esošajā ciltsdarba un pārraudzības informācijas datubāzē (turpmāk – datubāze). Datubāze ietilpst datu centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēma”.

9. Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošā informācijas tehnoloģiju rīku vienotā valsts informācijas sistēmas datu centra datubāze ir pieejama, autentificējoties šādiem lietotājiem:

9.1. ganāmpulka īpašniekam – ganāmpulka datu apskatei datubāzē;

9.2. pārraugam, ekspertam un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijai, kas atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas atbilstības kritērijiem un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanu, – ganāmpulka pārraudzības datu reģistrēšanai datubāzē.

10. Ganāmpulka īpašnieks sadarbībā ar pārraugu vienojas par ganāmpulka pārraudzības plānu un, to sagatavojot, nosaka:

10.1. ganāmpulka pārraudzības shēmu;

10.2. ganāmpulka pārraudzības uzdevuma saņemšanas veidu;

10.3. ganāmpulka pārraudzības datu iegūšanas veidu:

10.3.1. svēršanu (kilogramos);

10.3.2. krūškurvja apkārtmēra un ķermeņa slīpā garuma mērīšanu (centimetros).

11. Datu centrs nodrošina šo noteikumu 9. punktā minētās sistēmas lietotājam iespēju ganāmpulka pārraudzības uzdevumu lejupielādēt no savas tīmekļvietnes vai saņemt elektroniski vai pa pastu.

12. Datu centrs nodrošina ganāmpulku ar šādām pārraudzības shēmām:

12.1. pamatshēmu – dzīvmasas noteikšanu zīdītājgovju ganāmpulkā;

12.2. papildshēmām:

12.2.1. dzīvmasas noteikšanu audzēšanas sezonas beigās;

12.2.2. dzīvmasas noteikšanu ganību novērtēšanai;

12.3. specializētajām shēmām:

12.3.1. svēršanu kontrolizaudzēšanā;

12.3.2. svēršanu reģistrētā dzīvnieku tirdzniecības vietā (izsolē, savākšanas centrā, tirgotāja telpās).

II. Pārraudzības datu iegūšana

13. Šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minēto pamatshēmu ievieš visos pārraudzībā esošajos gaļas liellopu ganāmpulkos. Pārraugs atbilstoši pamatshēmas pārraudzības uzdevumam iegūst šādus pārraudzības datus:

13.1. teļa atšķiršanas dzīvmasu – ne agrāk kā 90 dienu vecumā un ne vēlāk kā 250 dienu vecumā;

13.2. jaunlopa dzīvmasu gada vecumā – ne agrāk kā 320 dienu vecumā un ne vēlāk kā 410 dienu vecumā;

13.3. zīdītājgovs dzīvmasu pēc pirmās un trešās vai ceturtās atnešanās reizes (šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētā teļa dzīvmasas noteikšanas brīdī).

14. Šo noteikumu 12.2. un 12.3. apakšpunktā minēto papildshēmu un specializēto shēmu ganāmpulka īpašnieks īsteno brīvprātīgi. Pārraugs atbilstoši izvēlētajai papildshēmai vai specializētajai shēmai iegūst papildu pārraudzības datus.

15. Šo noteikumu 12.3.1. apakšpunktā minēto specializēto shēmu ievieš, lai noteiktu labākos vaislas buļļus ganāmpulku atražošanai. Kontrolizaudzēšanas ilgums vaislas buļļa pēcnācējam ir vismaz 120 dienu. Pārraugs, ievērojot gaļas liellopu ciltsdarba programmā (turpmāk – ciltsdarba programma) norādīto kontrolizaudzēšanas metodiku, iegūst dzīvmasu kontrolizaudzēšanas perioda sākumā un beigās.

16. Šo noteikumu 12.3.2. apakšpunktā minēto specializēto shēmu ievieš, ja pārraudzībā esošos gaļas liellopus realizē reģistrētā dzīvnieku tirdzniecības vietā. Pārraugs reģistrētā dzīvnieku tirdzniecības vietā realizēta gaļas liellopa dzīvmasu un svēršanas datumu reģistrē datubāzē.

17. Pārraudzībā esošā gaļas liellopu ganāmpulkā par zīdītājgovīm, kam gaļas šķirņu īpatsvars asinībā sasniedz vismaz 75 procentus, no kuriem vienas šķirnes asinība sasniedz vismaz 50 procentu, kā arī par specializētajiem gaļas šķirņu vaislas buļļiem papildus šo noteikumu 13. punktā minētajiem pārraudzības datiem saskaņā ar ciltsdarba programmu iegūst:

17.1. eksterjera lineārās vērtēšanas datus:

17.1.1. zīdītājgovīm – pēc pirmās un trešās vai ceturtās atnešanās reizes;

17.1.2. vaislas buļļiem – reizi gadā, sākot ar izmantošanu vaislai un beidzot ar triju gadu vecumu;

17.2. datus par temperamentu:

17.2.1. zīdītājgovij – pēc pirmās atnešanās reizes (“L” – līdzsvarota, “T” – tramīga, “A” – agresīva);

17.2.2. vaislas bullim – sākot ar izmantošanu vaislai (“L” – līdzsvarots, “T” – tramīgs, “A” – agresīvs).

18. Ja ganāmpulka īpašnieks ir ievedis zīdītājgovis un vaislas buļļus no citas valsts vai iepircis no ganāmpulka, kas nav pārraudzībā, un šīs zīdītājgovis un vaislas buļļi nav novērtēti šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētajā laikposmā, zīdītājgovs eksterjera lineāro vērtēšanu veic vismaz vienu reizi pēc tuvākās atnešanās, bet vaislas buļļa eksterjera lineāro vērtēšanu – vismaz vienu reizi, kad tiek uzsākta vaislas darbība.

19. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecībās, kas ir atzītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības atbilstības kritērijiem un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, kā arī saimniecībās, kuru gaļas liellopus paredzēts ierakstīt ciltsgrāmatā, pārraudzības datus iegūst, gaļas liellopus sverot ar verificētiem vidējas vai parastas precizitātes (III vai IIII klases) svariem. Pārējās saimniecības pārraudzības datu iegūšanai var izmantot arī mērlentes.

20. Pārraugs 20 dienu laikā pēc pārraudzības datu iegūšanas tos reģistrē datubāzē. Ja datubāzē nav iespējams reģistrēt pārraudzības datus, pārraugs 20 dienu laikā pēc pārraudzības datu iegūšanas tos augšupielādē datubāzē vai nosūta datu centram pa pastu. Papīra formā iesniegtus pārraudzības datus datu centrs reģistrē datubāzē trīs dienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas.

21. Eksperts gaļas liellopu eksterjera lineārās vērtēšanas datu reģistrēšanai izmanto datu centra eksterjera lineārās vērtēšanas programmatūru un 20 dienu laikā pēc novērtēšanas eksterjera lineārās vērtēšanas datus reģistrē datubāzē.

22. Datu centrs nodrošina šādu pārraudzības datu uzskaiti un apstrādi:

22.1. aprēķina dzīvmasas vidējo diennakts pieaugumu (gramos);

22.2. datubāzē koriģē teļa dzīvmasu 200 dienu vecumā un jaunlopa dzīvmasu 365 dienu vecumā;

22.3. aprēķina zīdītājgovju auglības rādītājus (teļu ieguve, teļu saglabāšana, pirmās atnešanās vecums, starpatnešanās periods).

23. Datu centrs:

23.1. katru gadu līdz 1. martam sagatavo šo noteikumu II nodaļā minēto pārraudzības datu kopsavilkumu par iepriekšējo pārraudzības gadu un ievieto to savā tīmekļvietnē;

23.2. pārraudzības datiem pievieno:

23.2.1. paziņoto dzīvnieka svaru tā piedzimšanas brīdī saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu;

23.2.2. no kautuves saņemto informāciju par gaļai realizētiem gaļas liellopiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju un kārtību, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā.

III. Pārrauga, eksperta un ganāmpulka īpašnieka tiesības un pienākumi

24. Pārraugam ir tiesības pārbaudīt ganāmpulkā izmantojamo pārraudzības aprīkojumu.

25. Pārraugam ir pienākums:

25.1. nodrošināt pārraudzības datu ieguvi un to reģistrēšanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņā;

25.2. informēt ganāmpulka īpašnieku par gaļas liellopu neatbilstību pārraudzības nosacījumiem;

25.3. informēt datu centru un Pārtikas un veterināro dienestu, ja pārraudzība nenotiek atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai.

26. Ekspertam ir tiesības iegūt datu centra tīmekļvietnē informāciju par ganāmpulka gaļas liellopiem, kuriem tiks vērtēts eksterjers.

27. Ekspertam ir pienākums:

27.1. veikt eksterjera lineāro vērtēšanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un iegūto informāciju noteiktā termiņā reģistrēt datubāzē;

27.2. informēt ganāmpulka īpašnieku, datu centru un Pārtikas un veterināro dienestu par gaļas liellopu neatbilstību vērtēšanas nosacījumiem.

28. Ganāmpulka īpašniekam ir tiesības:

28.1. saņemt pārrauga un eksperta konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar gaļas liellopu pārraudzību un eksterjera lineāro vērtēšanu;

28.2. saņemt no datu centra informāciju par pārraudzības rezultātiem;

28.3. vienoties ar pārraugu par pārraudzību, ja ganāmpulka īpašnieks savā ganāmpulkā pats neveic pārraudzību.

29. Ganāmpulka īpašniekam ir pienākums:

29.1. grupēt šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minētos gaļas liellopus, veidojot vienaudžu grupas ar vecuma starpību līdz 90 dienām, kā arī nodrošināt, lai pārraudzības datu ieguves laikā tie nevarētu pārvietoties;

29.2. nodrošināt pārraugu un ekspertu ar pārraudzībai nepieciešamo inventāru un aprīkojumu;

29.3. nodrošināt šo noteikumu 17. punktā minētajām prasībām atbilstošo gaļas liellopu eksterjera lineāro vērtēšanu;

29.4. iesniegt datu centrā un Pārtikas un veterinārajā dienestā ziņojumu par pārkāpumiem pārraudzības darbā.

IV. Noslēguma jautājumi

30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumus Nr. 538 “Gaļas liellopu pārraudzības kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2011, 105. nr.).

31. Šo noteikumu 19. punktā minētā prasība par verificētu vidējas vai parastas precizitātes (III vai IIII klases) svaru izmantošanu neattiecas uz svariem, kas ganāmpulka pārraudzībai iegādāti līdz 2008. gada 31. jūlijam. Šos svarus reizi divos gados kalibrē.

32. No 2020. gada 1. janvāra pārraudzībā esošos ganāmpulkos gaļas liellopus sver ar verificētiem vidējas vai parastas precizitātes (III vai IIII klases) svariem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministra vietā –
labklājības ministrs Uldis Augulis

 

Featured post

Veidlapas

Šķirnes sertifikāta pieteikums
Noteikumi par izcelsmes sertifikātu izsniegšanu Ciltsdarba programmas 24. lappusē

Pieteikums vaislinieka sertifikāta SAŅEMŠANAI

Pieteikums vaislinieka sertifikāta PAGARINĀŠANAI
Noteikumi par vaislinieka sertifikātu izsniegšanu Ciltsdarba programmas 22. lappusē

PVD prasības vaislas buļļu veterinārajiem izmeklējumiem 2016. gadā

PVD dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plāns 2016. gadam

Veidlapa DNS analīžu veikšanai Vācijā Gottingenā

Pieteikums šķirnes saimniecības statusa iegūšanai
Nolikums par gaļas liellopu šķirnes audzēšanas saimniecību atestāciju
Ciltsdarba programmas 26. lappusē

Pieteikums tīršķirnes gaļas šķirņu govju uzņemšanai ciltsgrāmatā
Ciltsgrāmatas kārtošanas metodika Ciltsdarba programmas 20. lappusē

Govs un buļļa uzskaites kartiņa Word formātā.

Ganāmpulkā nepieciešamā CILTSDOKUMENTĀCIJA (pdf)

Jaunie gaļas liellopu PĀRRAUDZĪBAS NOTEIKUMI (pdf)

eur.14

Pavasara lauksaimniecības izstāde Rāmavā

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija, kā ik gadu, arī šogad piedalījās Rāmavas lauksaimniecības izstādē, kas šopavasar norisinājās no 7. līdz 10. aprīlim.
plakts
Šogad izstādē tika pārstāvētas trīs gaļas liellopu šķirnes, Šarolē, Limuzīnas un  Hailandes šķirnes.

7. aprīļa (ceturtdiena) pēcpusdienā plkst 15:00 izstāžu kompleksa “Rāmava” semināru zālē notika seminārs gaļas liellopu audzētājiem ”Aktualitātes gaļas liellopu audzēšanas nozarē. Slimības gaļas liellopu ganāmpulkos, to profilakse”, seminārā runāja SIA LGLA ciltsdarba speciāliste Ieva Freidenfelde un Dr. med. vet. Liesma Vicinska.

Pateicamies visiem interesentiem, kas ieradās uz semināru un mūsu izstādes demonstrējumiem!

Rudens lauksaimniecības izstāde Rāmavā

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija, kā ik gadu, arī šogad piedalījās Rāmavas lauksaimniecības izstādē, kas šoruden norisinājās no 8. līdz 11. oktobrim.
plakats_logo
Šogad izstādē tika pārstāvētas trīs gaļas liellopu šķirnes, Šarolē šķirnes jaunbuļļi vaislai
 no Babītes novada zemnieku saimniecības Jaunrubeņi, Limuzīnas šķirnes telītes no Dagdas nozada z.s. Graubas, gan arī ekstensīvās Hailandes šķirnes vaislas bullis un zīdītājgovs ar teļu no Neretas novada z.s. Krasti-B.

8. oktobra (ceturtdiena) pēcpusdienā plkst 15:00 izstāžu kompleksa “Rāmava” semināru zālē notika seminārs gaļas liellopu audzētājiem “Aktualitātes gaļas liellopu audzēšanas nozarē”, semināru vadīja SIA LGLA ciltsdarba speciāliste Ieva Freidenfelde.

Paldies visiem interesentiem, kas apmeklēja semināru un mūsu izstādes demonstrējumus!

LAD: Atbalsts ciltsdarba pasākumiem liellopu gaļas ražošanas nozarē. Likmju samazinājums

Avots: Lauku Atbalsta dienests

Pamatojoties uz nepietiekamo finanšu līdzekļu piešķīrumu tiek noteiktas samazinātas likmes 2014. gada 4. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 73 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai” 12.punktā minētajam atbalstam par pakalpojuma sniegšanu gaļas liellopu audzēšanas nozarē:

  1. par vienas šķirnes saimniecībā pārraudzībā esošas gaļas šķirņu ciltsgrāmatā ierakstītas tīršķirnes zīdītājgovs ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu 255.75 euro  apmērā;
  2. par vienas gaļas šķirņu tīršķirnes zīdītājgovs un tīršķirnes teles (dzīvniekam, kam vienas šķirnes asinība sasniedz vismaz 87,5 procentus vai kas ir divu tīršķirnes specializēto gaļas šķirņu dzīvnieku krustojums), ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu  189.16 euro  apmērā;
  3. par vienas vismaz otrās pakāpes krustojuma gaļas šķirņu zīdītājgovi un teli (dzīvniekam, kas iegūts, krustojot Latvijā audzētu piena šķirņu govi ar specializēto gaļas šķirņu bulli, un kam gaļas šķirņu īpatsvars asinībā sasniedz vismaz 75 procentus),  ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes izvērtēšanu 95.18 euro  apmērā;
  4. administratīvās izmaksas par vienu pārraudzībā esošu gaļas šķirnes govi 1.08 euro apmērā.

Atbalsta mērķis ir liellopu gaļas nozarē attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu esošo genofondu.

Atbalsts paredzēts ciltsgrāmatas uzturēšanai un dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanas testiem (produktivitātes kontrolei un novērtēšanai pēc pēcnācējiem un lineārajai vērtēšanai).

Pavasara lauksaimniecības izstāde Rāmavā

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija, kā ik gadu, arī šogad piedalījās Rāmavas lauksaimniecības izstādē, kas šopavasar norisinājās no 9. līdz 12. aprīlim.
pavasaris_2015_reklamanetamŠogad izstādē tika pārstāvētas visu triju intensitātes virzienu gaļas liellopu šķirnes, gan intensīvās Šarolē šķirnes vaislas bullis Pedro DE0354526061, no Neretas novada zemnieku saimniecības Krasti – B, gan vidējās intensitātes šķirnes – Herefordas šķirnes bullis Remijs LV060275710123 no Pārgaujas novada z.s. Grīvzeme, gan arī ekstensīvās Hailandes šķirnes telītes Usma LV020889710423 un Rigonda LV020889710423 no Dagdas novada z.s. Birztala.
2015-04-08-171IMG_20150410_065138

2015-04-10-1852015-04-08-181