Category Archives: Arhīvs
 |
Gaļas liellopu ciltsdarba programma
2013. – 2017. gadam
(Ciltsdarba programma ar pielikumiem PDF formātā)
Saturs
Ievads
1. Ciltsdarba programmas pamatojums
1.1. Ciltsdarba mērķis un uzdevumi gaļas liellopu audzēšanā
2. Gaļas liellopu audzēšanas metodes
2.1. Tīraudzēšana
2.2. Krustošana
3. Ciltsdarba organizēšana šķirnes ganāmpulkos
3.1. Veicamie pasākumi
3.2. Izlases un atlases pamatprincipi
3.2.1 Gaļas liellopu izlase
3.2.2. Vaislas buļļu izlase un pārbaude pēc pēcnācēju kvalitātes
4. Latvijā audzējamo gaļas liellopu šķirņu raksturojums
4.1. Šarolē šķirne
4.2. Limuzīnas šķirne
4.3. Herefordas šķirne
4.4. Angus šķirne
4.5. Sīmentāles šķirne
4.6. Aubraki
4.7. Hailandes šķirne
4.8. Galovejas šķirne
4.9. Salēras šķirne
4.10. Blondie Akvitāņi
4.11. Beļģu zilā šķirne
5. Gaļas liellopu identifikācijas sistēma
6. Gaļas liellopu izcelsmes reģistrācijas sistēma, ciltsdokumentācija
7. Gaļas liellopu ciltsvērtības noteikšana un klasifikācijas sistēma
7.1. Gaļas liellopu novērtēšana
7.1.1. šķirnes un šķirnības noteikšana
7.1.2. Atražošanas spēju novērtēšana
7.1.3. Dzīvmasas un ātraudzības novērtēšana
7.1.4. Govs pienīguma novērtēšana
7.1.5. Ķermeņa uzbūves novērtēšana
7.1.6. Gaļas produktivitātes novērtēšana
7.1.7. Novērtēšana pēc pēcnācēju kvalitātes
8. Ciltsgrāmatas kārtošanas metodika
9. Gaļas šķirņu vaislas buļļu un to bioprodukta sertifikācijas kārtība
10. Noteikumi par pārdošanai paredzēta vaislas gaļas šķirnes liellopa,
tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātu izsniegšanu
11. Nolikums par gaļas liellopu šķirnes audzēšanas saimniecību atestāciju
12. Gaļas šķirņu liellopu kontrolizaudzēšanas nolikums
Ievads
Latvijā gaļas liellopu audzēšanas nozarei ir plašas attīstības perspektīvas. Mūsu valstī galvenokārt audzē četras gaļas liellopu šķirnes – Šarolē, Herefordas, Limuzīnas un Angus šķirnes lopus, kā arī populāras kļūst Simentāles un Hailandes šķirnes, Dažos ganāmpulkos tiek audzēti arī Galovejas, Salēras, Tiroles Pelēkās šķirnes, un citu, mazāk izplatītu šķirņu dzīvnieki. Pamazām, gaļas ražošanas ganāmpulkos sāk izmantot Blondos Akvitāņus, Beļģu Zilos, Aubraku šķirnes buļļus vai to biomateriālu. Gaļas liellopu audzēšanā ir noteikti vairāki mērķi – augsts dzīvsvara pieaugums ekonomiski ēdinot, kvalitatīvs kautķermenis pēc SEUROP standarta, viegla atnešanās, laba auglība, ķermeņa uzbūve raksturīga šķirnei un mierīgs temperaments. Šobrīd gaļas liellopu audzēšanas nozare Latvijā stabili attīstās, gaļas liellopiem ir izveidota atsevišķa ciltsgrāmata, pārraudzību veic gaļas liellopu pārraugi.
Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas veic gaļas liellopu ganāmpulku un vērtēšanu, apkopo informāciju par gaļas liellopiem un ganāmpulkiem, veic vaislinieku sertifikāciju, izraksta dzīvnieku šķirnes sertifikātus, atestē šķirnes saimniecības, sniedz informāciju par gaļas liellopiem un ganāmpulkiem Lauksaimniecības datu centram (turpmāk – LDC).
1. Ciltsdarba programmas pamatojums
1.1. Ciltsdarba mērķi un uzdevumi gaļas liellopu audzēšanā
- Augsts nobarojamo dzīvnieku dzīvsvara pieaugums ekonomiski ēdinot, maksimāli izmantojot zāles lopbarību;
- Šarolē 1300 g/d buļļiem un 1000 g/d telēm
- Herefordiem 1100 g/d buļļiem un 850 g/d telēm
- Limuzīniem 1200 g/d buļļiem un 950 g/d telēm
- Angusiem 1000 g/d buļļiem un 750 g/d telēm
- Atnešanās vieglums:
- Šarolē telēm 80% un govīm 90% dzemdību bez asistēšanas
- Herefordiem telēm 82% un govīm 91% dzemdību bez asistēšanas
- Limuzīniem telēm 85% un govīm 95% dzemdību bez asistēšanas
- Angusiem telēm 85% un govīm 95% dzemdību bez asistēšanas
- Ķermeņa uzbūve raksturīga šķirnei.
- Temperaments – mierīgs, agresīvi dzīvnieki nav izmantojami vaislai
Balstoties uz LDC datiem par pārraudzības rezultātiem gaļas liellopu audzēšanas nozarē (http://www.ldc.gov.lv/upload/doc/resultsbeef2011.pdf) (skat. tabulas), iepriekš uzstādītie ciltsdarba mērķi nav sasniegti. Un ir jāpievērš pastiprināta uzmanība tam, lai šos mērķus tomēr izdotos sasniegt, tādejādi ceļot Latvijas gaļas liellopu audzētāju konkurētspēju vietējā un arī ārvalstu tirgū. Mērķi netika sasniegti jo to ietekmēja Latvijas gaļas liellopu savdabīgā tirgus situācija. Vietējie gaļas pārstrādes uzņēmumi nav īpaši ieinteresēti iepirkt vietējas izcelsmes kvalitatīvu liellopu gaļu un šī iemesla dēļ liela daļa atšķirto jaunlopu netiek nobarota uz vietas, bet gan tiek eksportēta uz ārvalstīm turpmākai nobarošanai. Lai arī eksporta tirgus sākotnēji balstījās uz uzpircējiem no ES valstīm, tomēr pēdējos gados Latvijas tirgū ienāca arī pircēji no trešajām valstīm, kas sākotnēji nebija tik izvēlīgi kvalitatīva nobarojamā materiāla iegādē un maksāja paaugstinātas cenas par nelieliem, mazāk kvalitatīviem dzīvniekiem. Šis absurdais fakts paralizēja daudzu audzētāju vēlmi meklēt kvalitatīvu vaislas materiālu sava ganāmpulka kvalitātes uzlabošanai, jo kvalitāte nebija tas kritērijs, pēc kura tika saņemta augstāka samaksa. Otrs bremzējošs faktors šajā situācijā ir trešo valstu pircēju īpašā interese par maza dzīvsvara atšķirtajiem teļiem. Augstākās cenas tika maksātas par jaunlopiem līdz 300 kg dzīvsvaram. Šādu dzīvsvaru var nodrošināt tikai tad, ja teļu pāragri atšķir no zīdītājgovs. Palielinājās tendence atšķirt intensīvo šķirņu teļus no mātēm jau 3-4 mēnešu vecumā, kas atstāja negatīvas sekas uz zīdītājgovju turpmāko produktivitāti (pazeminās piena produktivitāte, paaugstinās tesmeņa slimību risks, samazinās zīdītājgovs produktīvais mūžs), kā arī brāķēšanas kritēriji daudzos ganāmpulkos dramatiski pazeminājās, netika brāķētas govis, kas dod sliktākas kvalitātes teļus, jo samaksa par jaunlopa kvalitāti vairs nebija noteicoša. Šobrīd, kad arī trešo valstu pircēju prasības pret iepērkamo jaunlopu kvalitāti sāk augt, daudzi audzētāji vairs nespēj šīs kvalitātes prasības pildīt, ieņēmumi par pārdotajiem dzīvniekiem krītas un nepietiek līdzekļu kvalitatīva vaislas materiāla iegādei un ganāmpulka kvalitātes uzlabošanai. Šobrīd gaļas liellopu audzēšanas nozare ir viena no perspektīvākajām lauksaimnieciskajām nozarēm, tomēr, pēdējo gadu tirgus situācija ir kavējusi nozares virzību kvalitātes virzienā un organizāciju uzdevums ir no jauna izglītot lauksaimniekus kvalitatīvu dzīvnieku audzēšanas jomā. Ir vērojama arī vietējā patēriņa tirgus sarosīšanās un veidojas pircēju loks, kas būtu ieinteresēts iegādāties patēriņam vietējās izcelsmes kvalitatīvu liellopu gaļu. Tāpat pastiprinās arī Eiropas valstu pārstrādes un realizācijas uzņēmumu interese par Latvijā audzētu liellopu gaļas iegādes iespējām. Ņemot vērā mūsu valsts potenciālu ražot bioloģisku produkciju, kas kvalitātes ziņā neatpaliek no veco Eiropas valstu ilggadīgo audzētāju piedāvātā produkta, mūsu uzdevums ir palielināt vietējo gaļas liellopu audzētāju konkurētspēju kopējā tirgū visās jomās, gan atšķirto teļu, gan kautķermeņu kvalitātes ziņā neatpaliekot no citu valstu ražotājiem.
Izvērtējot Latvijas gaļas liellopu ganāmpulkus un ņemot vērā salīdzinoši nelielo dzīvnieku skaitu populācijā, ir vērojams laba, neradnieciska vaislas materiāla deficīts. Tādēļ viens no šķirnes saimniecību uzdevumiem būtu piedāvāt vietējā vaislas dzīvnieku tirgū kvalitatīvus un, kas ļoti svarīgi, neradnieciskus vaislas dzīvniekus. Lai šo mērķi izpildītu, Latvijā no citām valstīm jāieved labs vaislas materiāls, kas parasti prasa lielus materiālos ieguldījumus. Viens no organizāciju uzdevumiem, veicināt kvalitatīva vaislas materiāla dažādošanu, lai Latvijas tirgū samazinātu problēmu atrast katram ganāmpulkam piemērotus, labus un neradnieciskus dzīvniekus. Šajā gadījumā būtu jāiesaistās arī valstij un kopīgiem spēkiem jāmeklē risinājums, kā valsts mērogā atbalstīt šī kvalitatīvā, bet dārgā vaislas materiāla iegādi ārvalstīs.
Statistiskā informācija par gaļas šķirņu liellopu skaitu Latvijas ganāmpulkos un to produktivitātes rādītājiem uz 01.01.2012.
Informācijas avots – LDC – http://www.ldc.gov.lv/upload/doc/resultsbeef2011.pdf
Izvirzīto mērķu sasniegšanai nepieciešams iesaistīt ciltsdarba programmas izpildē pēc iespējas vairāk gaļas liellopu audzēšanas saimniecības. Atbilstoši MK apstiprinātiem gaļas liellopu pārraudzības noteikumiem šobrīd ciltsdarba programmas uzdevumi galvenokārt ir saistoši atestētām gaļas liellopu šķirnes audzēšanas saimniecībām. Tomēr mērķi, uzlabot šķirņu ģenētisko potenciālu, attīstīt kvalitatīvas, konkurētspējīgas produkcijas (gaļa, vaislas materiāls) ražošanu iekšējam un ārējam tirgum ir ieinteresētas realizēt visas ražojošas gaļas liellopu audzēšanas saimniecības. Ciltsdarbs gaļas lopkopībā ir veicams no pirmā gaļas šķirnes liellopa saimniecībā.
Selekcijas darbā ir nepieciešama dzīvnieku lineārā vērtēšana. Iegūtā datu bāze un tās analīze dos iespēju izsekot selekcijas virzienam vairākās paaudzēs.
Ciltsdarba pamatā ir sistemātiska dzīvnieku izlase un pāru atlase nodrošinot tiem atbilstošus ēdināšanas un turēšanas apstākļus.
Ciltsdarba mērķis ir sasniedzams veicot rūpīgu vaislas dzīvnieku atlasi ganāmpulkos, lai to sasniegtu organizācijas organizē izglītojošus seminārus, publicē izglītojošus materiālus masu medijos, veic ganāmpulku īpašnieku individuālas konsultācijas, novērtē ganāmpulkā esošos dzīvniekus un konsultē par vaislas dzīvnieku kvalitātes uzlabošanu, par zemākas kvalitātes dzīvnieku brāķēšanu, ganāmpulka izkopšanas virzieniem u.c. jautājumiem, kas veicina ganāmpulka kvalitātes paaugstināšanu. Gaļas liellopu audzēšanas saimniecības savu ganāmpulku izkopšanai un uzlabošanai veic rūpīgu vaislas buļļu izvēli, kā arī brāķē zīdītājgovis ar nepietiekošiem produktivitātes rādītājiem, aizstājot tās ar produktīvākām govīm un telēm.
2. Gaļas liellopu audzēšanas metodes
Par šķirni sauc mērķtiecīgā darbā, noteiktos dabas un saimnieciskos apstākļos izveidotu veselu mājdzīvnieku kopu ar kopēju izcelšanos un pietiekamā skaitliskā apjomā, lai varētu atražoties. Šķirnei raksturīgas ģenētiski konstitucionāli produktīvas īpašības. Atbilstošos ēdināšanas un turēšanas apstākļos tās atšķiras no citām šķirnēm ar noteiktu produktivitātes līmeni, spēju nodot šīs īpašības pēcnācējiem gan tīršķirnes ietvaros, gan krustošanas rezultātā.
Dzīvniekus iedala tīršķirnes un krustojuma dzīvniekos. Šķirnību nosaka, pamatojoties uz dokumentiem par izcelšanos (individuālās uzskaites kartīte, sertifikāts, ieraksti ciltsgrāmatā), kā arī vizuāli.
2.1. Tīraudzēšana
Audzēšanas metode, kad dzīvnieku pārošanu veic vienas šķirnes ietvaros. Ar tīraudzēšanu cenšas saglabāt un pilnveidot šķirnes produktivitāti un uzbūves tipu, pasargājot to no svešu šķirņu asiņu piejaukuma. Šķirnes uzlabošanu veic mērķtiecīgas izlases un atlases ceļā.
Tīršķirnē ieskaita dzīvniekus, kuriem piemīt dotās šķirnes raksturīgākās īpašības, kuri pēc izcelšanās atbilst sekojošām prasībām:
- cēlušies no vienas un tās pašas šķirnes vecākiem, kuru piederību tīršķirnei apliecina dokumenti;
- 4. pakāpes krustojumi, kas iegūti krustojot piena šķirnes vai gaļas šķirnes govi ar citas gaļas šķirnes bulli, ja to izcelšanās apstiprināta ar dokumentiem un dzīvnieki atbilst vēlamajam uzlabojošās šķirnes tipam.
2.2. Krustošana
Divu vai vairāku šķirņu dzīvnieku pārošana.
Krustošana – viens no efektīvākajiem paņēmieniem dzīvnieku produktivitātes kāpināšanā. Visbiežāk pielieto rūpniecisko krustošanu. Krustošanā izmanto tādu šķirņu vaisliniekus, kuri nodrošina pēcnācēju ieguvi ar vēlamo produktivitātes līmeni un kvalitāti. Rūpnieciskā krustošanā pielieto divu vai vairāku šķirņu krustošanu.
Izņēmums: Uz apskates pamata dzīvniekus, kuri pēc ārējām pazīmēm un produktivitātes atbilst Šarolē, Herefordas, Limuzīnas, Angus vai Hailandes šķirnēm, bet to izcelšanās ar dokumentiem nav pierādāma, pēc gaļas liellopu vērtēšanas eksperta ieskatiem var ieskaitīt 1. krustojuma pakāpē.
Rūpnieciskās krustošanas rezultātā iegūtie bullēni ir paredzēti nobarošanai. Telītes ar labiem produktivitātes rādītājiem var tikt izmantotas kā zīdītājgovis pēcnācēju radīšanai.
3. Ciltsdarba organizēšana šķirnes ganāmpulkos
Mērķtiecīgs ciltsdarbs gaļas lopkopībā tiks veikts gaļas liellopu šķirnes saimniecībās. Šķirnes saimniecības nodrošinās Latvijas gaļas liellopu audzētājus ar kvalitatīvu vaislas materiālu gaļas liellopu audzēšanai.
3.1. Veicamie pasākumi
Katru gadu šķirnes ganāmpulkos veikt:
- individuālās produktivitātes un izcelšanās uzskaiti visiem šķirnes dzīvniekiem;
- individuālu vaislas buļļu, audzējamo bullīšu, zīdītājgovju, audzējamo telīšu un teļu vērtēšanu atbilstoši vērtēšanas instrukcijai;
- zīdītājgovju grupēšanu lecināšanai ar vaislas buļļiem, kuri novērtēti kā uzlabotāji pēc galvenajām selekcionētajām pazīmēm;
- vaislas buļļu novērtēšanu pēc pēcnācējiem 200 dienu vecumā, kā arī pēc pēcnācējiem realizācijas vecumā;
- audzējamo teļu un buļļu grupā ieskaitīt dzīvniekus pēc atšķiršanas;
- kvalitatīvus audzējamos dzīvniekus izmantot ganāmpulka atjaunošanai vai realizēt šķirnei.
3.2. Izlases un atlases pamatprincipi
Izlases un atlases rezultātā, pilnvērtīgas ēdināšanas un labas turēšanas apstākļos, katrā nākošā paaudzē var iegūt dzīvniekus ar augstāku produktivitāti.
3.2.1. Gaļas liellopu izlase
Šķirnes gaļas liellopu ganāmpulkos izlasa selekcijas grupu – selekcijas kodolu. Vislabāko izlases efektu sasniedz, ja izlasi veic pēc neliela galveno selekcijas pazīmju skaita. Atkarībā no šķirnes, izmantošanas veida un dzīvnieka individuālajām īpašībām nosaka konkrētus izlases mērķus un izvēlas īpašības, pēc kurām veic izlasi. Izlase selekcijas kodolā balstās uz individuālās vērtēšanas materiāliem (augsts dzīvsvara pieaugums, šķirnei atbilstošs eksterjers, mierīgs, labdabīgs temperaments, auglība, atnešanās vieglums, teļu izaudzēšana, izcelšanās un pēcnācēju kvalitāte). No selekcijas kodola grupas izlasa pēcnācējus ganāmpulka atražošanai un vaislas buļļu izaudzēšanai.
3.2.2. Vaislas buļļu izlase un pārbaude pēc pēcnācēju kvalitātes
Šķirnes saimniecībās izmanto tikai augstvērtīgus vaislas buļļus, kuru selekcijas vērtība noteikta pēc pēcnācēju kvalitātes un tie novērtēti kā uzlabotāji.
Vaislas bullim jābūt dzimušam no augstražīgas mātes, ar 100% vienas šķirnes asinību (dažādu šķirņu krustojumu buļļus vaislai izmantot nevar), labi attīstītam un veidotam, veselīgam savas šķirnes pārstāvim. Buļļa eksterjeram jābūt bez kļūdām ar šķirnei raksturīgām īpašībām. Vaislas buļļa dzīvmasai un ķermeņa izmēriem jāatbilst attiecīgās šķirnes prasībām, jābūt labi attīstītiem dzimumorgāniem.
Buļļu novērtēšana pēc pēcnācējiem šķirnes saimniecībās ir obligāta. Pārbaude pēc pēcnācēju kvalitātes ir vaislas buļļu genotipa – iedzemdēšanas spēju pārbaude. Buļļus pēc pēcnācēju kvalitātes pārbauda šķirnes saimniecībās, jo tajās izaudzē buļļus visas šķirnes vajadzībām. Pēcnācējus pirmo reizi novērtē 8 mēnešu vecumā atšķirot no mātes.
Novērtējamās pazīmes:
- ar bulli aplecināto govju skaits procentuāli;
- buļļa pēcnācēju dzimšanas vieglums;
- teļu saglabāšana līdz atšķiršanai;
- teļu dzīvmasa 200 dienu vecumā;
- pēcnācēju kvalitāte;
Pārbaudāmā buļļa pēcnācēju kvalitātes rādītājus salīdzina ar šķirnes vidējiem rādītājiem, ja tā pēcnācēju kvalitāte ir zemāka nekā šķirnē vidēji, tad šo bulli vaislai vairs neizmanto.
Vaislas buļļu pārbaude pēc pēcnācējiem turpinās visā to izmantošanas laikā. Augstvērtīgi vaislas buļļi jāizmanto ar pilnu slodzi, tomēr atbilstoši vecumam un fizioloģiskajam stāvoklim. Optimālā slodze vienā lecināšanas sezonā:
- 1 gadu vecam bullim – 10-12 govis un teles
- 2 gadus vecam bullim – 15-22 govis un teles
- 3 un vairāk gadus vecam bullim – 25-35 govis un teles
Pieaugot buļļa vecumam lecināšanas slodze ik gadus ir jāpārskata un, ja bullis ir augstvērtīgs un tā pēcnācēji ir vērtīgi, iespējams slodze pakāpeniski jāsamazina atbilstoši buļļa fiziskajam stāvoklim, lai tas varētu ganāmpulkā strādāt pēc iespējas ilgu laiku.
4. Latvijā audzējamo gaļas liellopu šķirņu raksturojums
Latvijā izplatītākās ir Šarolē, Limuzīnas, Herefordas, Angus, Sīmentāles, Hailandes un Galovejas šķirnes. Vēl tiek audzēti arī Salēras un Tiroles pelēkās šķirnes dzīvnieki. Tāpat vaislai gaļu ražojošos ganāmpulkos tiek izmantoti Beļģijas Zilās un Blondo Akvitāņu šķirņu buļļi. Izplatītāko šķirņu produktivitātes prasības norādītas 1. pielikumā.
4.1. Šarolē šķirne
Šķirne izveidota Francijā – Charolle provincē, pirmo reizi minēta jau 878. gadā, šobrīd tā ir pazīstama visā pasaulē. Latvijā audzē Vācijas un Baltkrievijas izcelsmes Šarolē liellopus. Dzīvnieki sevī apvieno augstu augšanas potenciālu, labu ganību izmantošanu un, pie efektīvas ēdināšanas nobarošanas beigu posmā, barības patēriņš ir salīdzinoši zems.
Šarolē šķirnes liellopi raksturojas ar baltu līdz krēmkrāsas apmatojumu, dzīvsvaru:
- govīm 800 – 900 kg,
- buļļiem 1200 – 1400 kg,
- nobarojamiem buļļiem (16 – 22 m.v.) 550 – 700 kg,
- kastrātiem un telēm (20 – 36 m.v.) 550 – 750 kg,
dzimšanas svars bullīšiem – 46 kg, telītēm – 43 kg, 4% piedzimst dvīņi, vēlamais pirmās atnešanās vecums telēm ir 30 mēneši, dzīvmasas pieaugums vecumā no 6 – 12 mēnešiem var sasniegt līdz 1500 g diennaktī. Kautiznākums 14 – 16 mēnešus veciem jaunbuļļiem 67 – 69%.
Dzīvniekiem raksturīga izteikta, labi muskuļota krūšu daļa, nedaudz paceltie krusti veido atbalsta laukumu muskuļotai, platai mugurai un tilpumainam vēderam, kas pāriet labi aizpildītā jostas daļā un izteiktā pakaļējā daļā. Harmoniski veidotais ķermenis balstās uz spēcīgām, pareizi novietotām kājām.
Šarolē šķirnes govīm ir labas mātes īpašības, mierīgs raksturs un to produktīvais mūžs ir līdz 10 un vairāk laktācijām.
Šarolē šķirnes buļļus var izmantot arī krustošanai ar citām gaļas un piena liellopu šķirnēm, tomēr jāņem vērā tas, ka teļu dzīvmasa piedzimstot var būt 10 – 18 kg lielāka kā parasti. Līdz ar to krustošanai jāizvēlas lielas govis ar labi attīstītu krustu daļu, kurām parasti ir novērotas vieglas dzemdības. Teles un mazākas govis ieteicams apsēklot tikai ar tiem Šarolē buļļiem, kuri ir novērtēti pēc atnešanās viegluma un saņēmuši pozitīvu vērtējumu.
Pirmās lecināšanas vecums Šarolē šķirnes telēm: 20-24 mēneši.
Krustošanas rezultātā iegūtiem nobarojamiem dzīvniekiem ir lielāka augšanas intensitāte, tie labāk izmanto barību, realizējot ir augstāks kautiznākums un mazāks tauku daudzums kautķermenī.
4.2. Limuzīnas šķirne
Šķirne izveidota Francijā – Limousin provincē. Līdz pat 1950. gadam šie liellopi tika izmantoti pajūgu vilkšanai, kā rezultātā izselekcionēti spēcīgi, muskuļoti, liela auguma dzīvnieki ar slaidu ķermeni un labi attīstītām kājām.
Limuzīnas šķirnes liellopiem apmatojuma krāsa ir no gaišbrūnas līdz tumšbrūnai ar gaišāku apmatojumu uz kājām, astes kaula, pakaļējo kāju iekšpuses un ap acīm. Dzīvnieki piemēroti intensīvai saimniekošanas sistēmai, taču labi pielāgojas arī ekstensīvas turēšanas apstākļiem, atvieglota tipa mītnēs.
Šķirne izceļas ar ļoti labām mātes īpašībām – viegla atnešanās (1% gadījumu var būt sarežģījumi, 8% jāpalīdz atnesties), augsts grūsnības procents 95% un vairāk, vidējais starpatnešanās periods nepārsniedz 380 dienas, govīm raksturīga regulāra meklēšanās, kas palīdz saglabāt ciklisku atnešanos. Vēlamais pirmās atnešanās vecums – 30 mēneši.
Limuzīnas šķirnes liellopiem ir sekojoši dzīvsvara rādītāji:
- govīm 600 – 700 kg
- buļļiem 900 – 1100 kg
- teļiem 4 mēn. vecumā 170 – 200 kg
- atšķirtiem teļiem 7 – 9 mēn. vecumā 280 – 320 kg
- jaunbuļļiem 15 – 20 mēn. Vecumā 460 – 610 kg
Nobarojot jaunlopus līdz 18 mēnešiem vidējais diennakts dzīvsvara pieaugums ir 1100 – 1300 grami.
Šie liellopi raksturojas ar ļoti labiem kautiznākuma rādītājiem – jaunbuļļiem 14 – 16 mēnešu vecumā kautiznākums ir 69 % – 71 %, kautķermenis ir liess ar augstu ekstra klases gaļas iznākumu.
Pirmās lecināšanas vecums Limuzīnas šķirnes telēm: 20-24 mēneši.
Limuzīnas šķirnes buļļi plaši tiek izmantoti krustošanai ar citām gaļas un piena šķirnēm, jo jaundzimušie teļi raksturojas ar šauru un garu ķermeni, kas parasti nerada problēmas govij atnesoties. Limuzīnas šķirni parasti izmanto kā trešo šķirni veidojot trīs gaļas šķirņu komerckrustojumus (Herefords´Anguss´Limuzīnas).
4.3. Herefordas šķirne
Šķirne izveidota Anglijā – Herefodshire provincē kur senāk Herefordas liellopus izmantoja gan piena ieguvei, gan kā vilcējspēku, gan arī gaļas ražošanai. Mūsdienās Herefordas liellopi ir selekcionēti augstvērtīgas liellopu gaļas ražošanai. Šķirne radusies apvidū, kurš ir bagāts ar zāles lopbarību, līdz ar to šie dzīvnieki vēl joprojām ir saglabājuši spēju maksimāli izmantot ganības un dot labus attīstības rādītājus uz zāles lopbarības pamata. Herefordi ir vieni no vieglāk audzējamām un uzturamām gaļas liellopu šķirnēm.
Herefordas liellopus pieskaita pie vidējā lieluma gaļas šķirnēm. Apmatojuma krāsa ir no brūnas līdz sarkanbrūnai ar baltu galvu, kaklu, vēderu, astes slotiņu, un skaustu. Tīršķirnes dzīvniekiem raksturīgs nepigmentēts deguna spogulis. Herefordas liellopiem var būt plati izvērsti ragi vai ģenētisks tolums, kas labi tiek pārmantots nākamajās paaudzēs.
Novērtējot Herefordas liellopus, par pozitīvām iezīmēm tiek uzskatīts harmoniski un proporcionāli veidots ķermenis, kas ir tilpumains, bez redzama zemādas tauku noslāņojuma.
Pieaugušu Herefordas šķirnes buļļu dzīvmasa ir no 900 – 1150 kg, govju – 600 – 750 kg, teļiem dzimšanas svars ir no 35 – 37 kg. Nobarojot jaunlopus var sasniegt dzīvmasas pieaugumu līdz 1100 g diennaktī. Kautiznākums – 64%.
Pirmās lecināšanas vecums Herefordas šķirnes telēm: 20-24 mēneši.
Šķirni audzē gan tīršķirnē, gan krustošanai ar vietējām piena un gaļas šķirnēm. Krustojuma teļi raksturojas ar labām lopbarības izmantošanas spējām un kvalitatīvu kautķermeni.
Herefordas šķirnes liellopi tiek izmantoti apganīšanai aizsargājamos rajonos un dabas liegumos.
4.4. Angus šķirne
Vēsturiski šķirne izveidota Anglijā – Aberdeen, Banff, Kingardine un Angus provincēs. Anglijā šī liellopu šķirne saucās Aberdinangus, tomēr Eiropā, ASV, Kanādā un citās valstīs, attiecīgo valstu ģenētiķi pamatšķirnē ir izkopuši konkrēti viņus interesējošas pazīmes un tā jau vairs nav tieši Anglijā veidota šķirne, tāpēc pasaulē pašlaik lieto apzīmējumu Angus liellopi. Latvijā audzē vācu Angus šķirnes dzīvniekus.
Vācu Angus šķirnes dzīvniekiem raksturīga ģenētiska bezragainība, vienas krāsas apmatojums – melns vai brūns, tomēr par kļūdu neuzskata arī viendabīgu pelēku apmatojuma krāsu, kā arī nelielus baltus laukumus uz vēdera lejasdaļas vai tesmeņa. Dzīvniekiem raksturīgs izstiepts, labi apmuskuļots ķermenis ar izteiktu, aizpildītu pakaļējo šķiņķi un viegla izteiksmīga galva.
Angus šķirnes buļļus raksturo – dzīvsvars 900 – 1100 kg, labi attīstās un nobarojas ar zāles lopbarību, minimāli nepieciešama koncentrētā barība, liels kautiznākums un teicamas kvalitātes labi marmorēta gaļa ar zemu tauku saturu.
Angus šķirnes govis raksturo dzīvsvars – 550 – 700 kg, zemas uzturēšanas izmaksas, viegla/regulāra atnešanās, labas mātes īpašības un ilgs produktīvais mūžs.
Teļu dzimšanas svars ir no 32 – 35 kg.
Pirmās lecināšanas vecums Angus šķirnes telēm: 18-24 mēneši.
Angus šķirnes buļļus plaši izmanto krustošanai ar piena šķirnēm, jo tādejādi iespējams ražot pienu un iegūt nobarojamos jaunlopus ar labām barības izmantošanas spējām un augstu kautķermeņa kvalitāti. Šo šķirni izmanto arī veidojot vairāku gaļas šķirņu komerckrustojumus.
4.5. Simentāles šķirne
Piena gaļas tipa šķirne. Izveidota Šveicē izmantojot vietējās un ievestās šķirnes. pateicoties augstajai produktivitātei un labajām piemērošanās spējām, izplatīta daudzās valstīs. Ilgstošas pakļaujošās krustošanas rezultātā izmantojot vietējās šķirnes un Šveices Simentāles šķirni izveidotas vairākas radnieciskas šķirnes: Francijā – Monbeljardas šķirne, Vācijā, Austrijā Flekvi šķirne, Ungārija – Ungārijas sarkanā.
Šķirnes raksturojums. Apmatojums – gaiši brūni balts, retāk sarkanbalts. Galva un astes gals balti. Deguna spogulis gaišs. Ragu un nagi gaiši. Buļļu dzīvsvars – 800 – 1200 kg. Govju svars – 550 – 650 kg. 12 m.v. nobarojamie jaunlopi 400 – 420 kg, 18 m.v. – 500 – 600 kg. Kautiznākums – 58 – 62%.
Pirmās lecināšanas vecums Simentāles šķirnes telēm: 18-24 mēneši.
4.6. Aubraki
Šķirne izveidota Francijas dienvidos, Aubrac reģionā pirmās rakstītās ziņas par šo šķirni ir atrodamas 17. gadsimta dokumentos, ciltsgrāmatā pirmie ieraksti parādījās 1893. gadā, šobrīd šī šķirne ir pazīstama visā pasaulē. Dzīvnieki sevī apvieno pieticīgas prasības pret barību, labu ganību izmantošanu un ļoti labu augšanas potenciālu, pie efektīvas ēdināšanas nobarošanas beigu posmā, barības patēriņš ir salīdzinoši zems. Šķirne ļoti piemērota kalnainiem, reljefainiem apvidiem, labi izmanto dabiskās kalnu ganības, kā arī tehniski grūti pieejamas ganības ar pieticīgu augu sastāvu.
Aubraku šķirnes liellopi raksturojas ar pelēcīgi rūsgani brūnu apmatojumu, acu plakstiņi ar melnu kontūru, deguna spogulis tumšs, gandrīz melns, ierāmēts gaišā, gandrīz baltā rāmī, melns astes pušķis. Spēcīgas, stiegrainas, pareizi novietotas kājas, taisna, spēcīga mugura. Izteikts ķermeņa dziļums, īss kakls, labi veidota muskulatūra. Govīm labi attīstīta, plata krustu daļa. Uz priekšu izvirzīti, izteikti izliekti ragi. Dzīvsvars: govīm - 550 – 800 kg, buļļiem – 900 – 1200 kg, atšķiršanas vecumā svars sasniedz 240 kg telēm un 270 kg bullēniem.
Šķirnes raksturīga īpašība – augsta auglība. Grūsnība iestājas 98% gadījumu, 97% dzemdību norit viegli, bez palīdzības no malas. Govis ir pienīgas ar izteiktām mātes īpašībām, miermīlīgas. Populācijā vairāk kā 14% govju ir vecākas par 10 gadiem.
Dzimšanas svars bullīšiem – 46 kg, telītēm – 43 kg, 4% piedzimst dvīņi, vēlamais pirmās atnešanās vecums telēm ir 30 mēneši, dzīvmasas pieaugums vecumā no 6 – 12 mēnešiem var sasniegt līdz 1500 g diennaktī. Kautiznākums 14 – 16 mēnešus veciem jaunbuļļiem 67 – 69%.
Aubraku šķirnes buļļus var izmantot arī krustošanai ar citām gaļas un piena liellopu šķirnēm. Krustojot var izmantot vidējas kvalitātes dažādu šķirņu krustojumu govis, teļi dzimst viegli, pieticīgi prasībās ar izteiktu augšanas intensitāti. Plaši tiek pielietota Aubraku un Šarolē šķirnes krustošana, krustojuma dzīvnieki dod augstus dzīvsvara pieaugumus pie daudz pieticīgās barības, nekā nepieciešama tīršķirnes Šarolē dzīvniekiem
Krustošanas rezultātā iegūtiem nobarojamiem dzīvniekiem ir lielāka augšanas intensitāte, tie labāk izmanto barību, realizējot ir augstāks kautiznākums un mazāks tauku daudzums kautķermenī.
Latvijā šobrīd ir pieejams Aubraku šķirnes biomateriāls, Aubraku tīršķirnes dzīvnieku 2012. gadā Latvijā nav.
4.7. Hailandes šķirne
Ekstensīvā šķirne izveidota Skotijā. Dzīvnieki ir nelieli, ar garu, dažādas nokrāsas apmatojumu (no dzeltena līdz pat melnam). Ragi – gari, izliekti.
Dzīvmasa:
- buļļiem 600 – 700 kg
- govīm 420 – 500 kg
- teļiem dzimstot 30 – 35 kg
Dzīvmasas pieaugums diennaktī 600 –700 grami. Govju pirmās atnešanās vecums – 36 mēneši.
Mazprasīgi, labi izmanto barību. Vieglas dzemdības un labas mātes īpašības.
Kautķermenis – gaļīgs ar mazu tauku noslāņojumu un smalkām muskuļšķiedrām.
4.8. Galovejas šķirne
Ekstensīvā gaļas liellopu šķirne, kas izveidota Skotijā. Dzīvnieki ir nelieli, ar melnu apmatojumu. Daļai dzīvnieku ķermeņa vidusdaļā ir plata balta josla. Retāk sastopami arī balti dzīvnieki ar melnu deguna spoguli un melnām apmatojumu. Toli.
Dzīvmasa:
- buļļiem 770 – 1045 kg
- govīm 450 – 675 kg
- teļiem dzimstot 20 – 30 kg
Mazprasīgi, labi izmanto barību. Vieglas dzemdības un labas mātes īpašības. Viena no gaļīgākajām ekstensīvajām gaļas liellopu šķirnēm
Kautķermenis – gaļīgs ar nelielu tauku noslāņojumu un īsām muskuļšķiedrām.
4.9. Salēras šķirne
Šķirne cēlusies Francijas Centrālajā augstienē. Viena no augumā lielākajām ekstensīvajām gaļas šķirnēm. Labi izteiktas gaļīguma īpašības. Sarkanbrūns apmatojums, spalva vidēji gara, mazliet cirtaina. Dzīvnieki miermīlīgi, ar labām mātes īpašībām. Vieglas dzemdības.
Dzīvmasa:
- buļļiem 950 – 1100 kg
- govīm 550 – 600 kg
Nobarojot dzīvmasas pieaugums līdz 1200 g/diennaktī. Kautiznākums – 65-66%
4.10. Blondie Akvitāņi
Šķirne izveidota Francijas dienvidrietumos 1962. gadā. Krāsa no baltas līdz smilškrāsai. Labi attīstīta muskulatūra, īpaši plecu daļa, kā arī šķiņķi. Miermīlīgi, ilgmūžīgi ar labām nobarošanas īpašībām. Vieglas dzemdības, labas mātes īpašības.
Dzīvmasa:
- buļļiem 1100 – 1300 kg
- govīm 850 – 950 kg
- teļiem dzimstot 40 – 50 kg
Intensīvi nobarojot diennakts pieaugums var sasniegt 2000 gramus. Kautiznākums 65-70%
4.11. Beļģu Zilā šķirne
Šķirne izveidota Beļģijas vidienē. Darbi pie šķirnes veidošanas tika uzsākti jau 19. gadsimtā līdz 20. gadsimta 60-to gadu sākumā tika noslēgts darbs pie dzīvnieku atlases, kam ir izteikts „dubultmuskuļu gēns”. Dzīvnieki ir izteikti muskuļoti, ar izteiktu filejas daļu un pamatīgi attīstītu ķermeņa aizmugurējo daļu.
Dzīvmasa:
- buļļiem 1100 – 1350 kg
- govīm 850 – 950 kg
- teļiem dzimstot 35 – 50 kg
Teļi dzimst slaidi, dubultmuskulis sāk attīstīties dzīves 4.-6. nedēļā. Kautiznākums var sasniegt līdz pat 80%. Tīršķirnē dzemdības mēdz būt apgrūtināta tieši izteiktā dubultmuskuļa dēļ, tomēr krustojot BZ buļļus ar citu šķirņu govīm, teļi dzimst nelieli, slaidi, dzemdības ir vieglas, teļi ir ātraudzīgi. Latvijā šīs šķirnes dzīvniekus tīršķirnē neaudzē, tikai izmanto tīršķirnes vaislas buļļus darbam gaļas ražošanas saimniecībās.
5. Gaļas liellopu identifikācijas sistēma
Lai nodrošinātu vienotu uzskaites sistēmu, valstī veido dzīvnieku reģistru un ganāmpulku reģistru. Ganāmpulkam piešķir ganāmpulka reģistra numuru. Reģistra izveidošanu un uzturēšanu nodrošina LDC. Gaļas šķirņu liellopiem tiek piešķirts identifikācijas numurs – apzīmējums, kas ietver sevī valsts apzīmējumu (LV), ganāmpulka reģistrācijas numuru, sugas apzīmējumu un dzīvnieka individuālo numuru. Ganāmpulka īpašnieks iekārto dzīvnieku reģistra grāmatu, kurā ieraksta visus ganāmpulka dzīvniekus gan saimniecībā dzimušos, gan iepirktos un ar tiem notikušās izmaiņas. Dzīvnieku reģistra grāmatu īpašnieks var kārtot gan rakstiskā, gan datorizētā veidā. Dzīvnieku reģistra grāmatā trīs dienu laikā pēc norādītā notikuma ieraksta šādus datus: dzīvnieka identifikācijas numuru, dzimšanas vai iepirkšanas datumu, šķirni, dzimumu, dzīvnieka pārvietošanas vai izslēgšanas datumu. Datus par piedzimušajiem teļiem ieraksta uzskaites žurnālā atzīmējot mātes ID numuru, teļa dzimšanas datus un dzīvmasu. Ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc dzimšanas teļu apzīmē abās ausīs ieliekot krotālijas ar identifikācijas numuru.
Plastmasas krotālijas ar identifikācijas numuru liek abās ausīs, tuvu pie galvas, starp abām auss skrimšļa līnijām sektorā no 1/3 līdz ½ no auss pamatnes ar krotālijas lielāko pusi iekšpusē. Krotālijas iespiež ar speciālām stangām. Krotālijas nedrīkst mainīt bez saskaņošanas ar LDC.
Papildus drošībai (ja krotālijas izkrīt) dzīvniekus vēl var apzīmēt: tetovējot, ar metāla krotāliju, elektroniski un ar kakla siksnu. Tetovēšanu veic ar speciālām stangām, kurās veidojot gaļas liellopa numuru, maina adatu matricu. Tetovējot, inventāra numurs ir jāliek labās auss iekšpusē uz mazāk apmatotās un mazāk apasiņotās auss daļas, kuru pirms tam ieziež ar speciālu krāsvielu. Adatu matricas jādezinficē pēc katra dzīvnieka apzīmēšanas. Metāla krotālija ir ausi aptveroša krotālija, kuru iestiprina auss augšējā malā tuvāk tās pamatnei. Elektroniski dzīvnieku apzīmē ievietojot zem ādas (implantējot) elektronisku ierīci, kurā fiksēts dzīvnieka individuālais numurs, tā nolasīšanai izmanto speciālu aparatūru. Kakla siksna, uz kuras tiek norādīts dzīvnieka individuālais numurs.
6. Gaļas liellopu izcelsmes reģistrācijas sistēma, ciltsdokumentācija
Ciltsdarbā ir noteikta šāda ciltsdokumentācija:
- dzīvnieka individuālā uzskaites kartīte (ciltskartīte);
- dzīvnieka izcelsmes sertifikāts (pirktiem dzīvniekiem);
- dabīgā lecināšanā izmantojamo vaislinieku vaislas darbības uzskaites žurnāls. Tajā fiksē kuras govis un kādā laika periodā nozīmētas konkrētam vaislas bullim.
Vēl gaļas liellopu audzēšanas ganāmpulkos jābūt:
- ganāmpulka reģistrācijas kartītei;
- dzīvnieku reģistra grāmatai;
- dzīvnieku apzīmēšanas aktiem;
- dzīvnieku pārvietošanas deklarācijām, ja dzīvnieki ir tikuši pārvietoti no/uz citiem ganāmpulkiem vai novietnēm;
Šķirnes gaļas liellopu saimniecībās papildus jābūt pieejamai šādai dokumentācijai:
Pārraudzības kontroles lapas no LDC. Kopsavilkumi: liellopu eksterjera vērtēšanas kopsavilkums.
Ciltsdokumentāciju var kārtot arī elektroniskā formātā, vai izmantot LDC datu bāzi.
7. Gaļas liellopu ciltsvērtības noteikšanas un klasifikācijas sistēma
Izstrādājot gaļas liellopu ciltsvērtības noteikšanas un klasifikācijas sistēmu ir izmantots Voldemāra Jaunzema izstrādātais darbs “Instrukcija par gaļas šķirņu liellopu ciltsvērtības noteikšanu”.
Ciltsvērtība ir ģenētiski noteikta dzīvniekiem izkopjamās pazīmes iedzimstoša novirze no šķirnes vidējā rādītāja. Ciltsvērtības noteikšana pamatojas uz paša dzīvnieka ģenētisko faktoru, kam ir ekonomiska nozīme, salīdzināšanu ar šķirnes vidējiem rādītājiem. Ciltsvērtības noteikšanai izmanto datus no pārraudzībā iegūtās informācijas un, kad sistēma tiks sakārtota, tiks izmantoti dati no gaļas pārstrādes uzņēmumiem par gaļas šķirņu liellopu kontrolkaušanu. Pārraudzība jāsaskaņo ar ICAR (International Committee for Animal Recording), tai jānodrošina gaļas šķirņu liellopu ciltsvērtības noteikšanu. Nosakot ciltsvērtību, katras gaļas šķirnes liellopus vērtē atsevišķi. Radniecīgas šķirnes, piemēram, Vācu Angus un Aberdinangus šķirnes liellopus vērtē kopējā grupā.
Gaļas liellopiem ciltsvērtību nosaka pēc produktivitātes, ķermeņa uzbūves, izcelšanās un pēcnācējiem. Iegūtos rādītājus izmanto veicot labāko dzīvnieku izlasi, kas veikta vairākās paaudzēs nodrošina vēlamo īpašību izkopšanu un nostiprināšanu.
Novērtēšanu veic sertificēts dzīvnieku vērtēšanas eksperts, pamatojoties uz gaļas liellopu vērtēšanas instrukciju.
Novērtējot katram dzīvniekam nosaka: šķirnību, identifikācijas numuru, dzimumu, vecumu, eksterjeru, dzīvmasu.
7.1. Gaļas liellopu novērtēšana
7.1.1. Šķirnes un šķirnības noteikšana
Vērtējamā dzīvnieka izcelšanos nosaka pēc zootehniskās uzskaites dokumentācijas, t.i. jaundzimušam teļam izcelšanos nosaka pēc tā vecākiem, pamatojoties uz informāciju par govs vai teles apsēklošanu vai lecināšanu un atnešanos. Abiem vecākiem, govij un bullim ir jābūt identificētiem. Tiek ņemts vērā govs vai teles apsēklošanas vai lecināšanas laiks, kas notika 263 līdz 310 dienu periodā pirms atnešanās. Neskaidrību gadījumā izcelšanās ir jānosaka ar DNS analīzi.
Jebkura liellopu šķirne ir liellopu populācija, kurai ir kopēja izcelsme un ģenētiski noteiktas, līdzīgas, saimnieciski derīgas īpašības, kas radušās ciltsdarba rezultātā un noteiktu ģeoekonomisku apstākļu ietekmē.
Izšķir radnieciskas un neradnieciskas šķirnes. Radnieciskas šķirnes pieder vienai šķirņu grupai, ir līdzīgas pēc tipa, ķermeņa uzbūves un ģenētiskā potenciāla. Radniecīgas šķirnes ir Vācu Angus un Aberdinangus šķirnes. Neradnieciskas šķirnes pieder dažādām šķirņu grupām, atšķiras pēc uzbūves, tipa un ģenētiskā potenciāla. Neradnieciskās šķirnes ir Herefordas, Limuzīnas un Šarolē, kā arī jau pieminētā Angus šķirne.
Izšķir tīršķirnes un krustojuma dzīvniekus. Tīršķirnei pieder dzīvnieki, kas iegūti no vienas šķirnes vai radniecisku šķirņu priekštečiem. Krustojot divas neradnieciskas šķirnes, iegūst krustojuma dzīvniekus.
Dzīvnieku šķirnību nosaka pēc asinības. Asinība ir rādītājs, kas norāda cik procentu konkrētā dzīvnieka asinīs ir dažādu šķirņu asinis. Atkarībā no asinības izšķir pirmo (50%), otro (75%), trešo (87,5%) un ceturto (93,75%), pakāpi, ko pieskaita tīršķirnei.
Gaļas liellopu šķirni apzīmē izmantojot šķirnes nosaukuma pirmos burtus:
ŠA – Šarolē
LI – Limuzīnas
HE – Herefordas
AB – Angus
SI – Simentāles
AU – Aubrak
HA – Hailandes
GA – Galovejas
SL – Salēras
BA – Blondais Akvitānietis
BZ – Beļģijas Zilā
Ja dzīvniekam nav izcelšanos apliecinošu dokumentu, dzīvnieka piederību kādai šķirnei var noteikt dzīvnieku vērtēšanas eksperts, kurš ir saņēmis atbilstošu sertifikātu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Eksperts novērtē dzīvnieku dabā un, ņemot vērā dzīvnieka ķermeņa uzbūvi, tipiskumu un produktivitāti nosaka dzīvnieka piederību kādai konkrētai šķirnei, bet eksperta noteiktā šķirnība var būt tikai pirmās pakāpes krustojums.
7.1.2. Atražošanas spēju novērtēšana
Atražošanas novērtēšana ir ļoti svarīga, jo gaļas šķirņu liellopu galvenā produkcija ir no pamatganāmpulka iegūtie dzīvotspējīgie un tālāk izmantojamie teļi. Atražošanas spējas novērtē pēc vairākām auglību un atnešanos raksturojošām pazīmēm.
Auglības pazīmes ir:
- teļu ieguve procentos (dzīvi dzimušo teļu skaits : lecināto vai sēkloto govju un telīšu skaits ´ 100);
- teļu saglabāšana procentos (atšķirto teļu skaits : govs iespējamās atnešanās reizes konkrētā vecumā ´ 100);
- pirmās atnešanās vecums mēnešos;
- starpatnešanās periods dienās (optimālais līdz 365 dienām).
- Atnešanās pazīmes ir:
- dzemdību norise (1 – bez palīdzības, 2 – neliela mehāniska palīdzība, 3 – veterināra palīdzība, 4 – ķeizargrieziens);
- dzīvmasa piedzimstot kilogramos
Atražošanas novērtēšanu veic katru gadu pēc teļu atšķiršanas no mātēm. Pazīmes koriģē ņemot vērā ganāmpulku, govs vecumu, apaugļošanas veidu (sēklošanu, lecināšanu), atnešanās sezonu un teļa dzimumu.
Pēc atražošanas spējām vērtē govis un vaislas buļļus. Govs atražošanas spējas raksturo pašas govs auglības un atnešanās rādītāji. Teļu saglabāšana tiek vērtēta visā govs mūžā. Vaislas buļļa atražošanas spējas raksturo ar minēto bulli apaugļoto govju auglības un atnešanās vidējie rādītāji.
7.1.3. Dzīvmasas un ātraudzības novērtēšana
Dzīvmasa dažādos dzīvnieka attīstības posmos ir svarīga selekcionējamā pazīme. No smagākiem dzīvniekiem parasti iegūst vairāk gaļas. Dzīvmasas izmaiņas noteiktā laika periodā jauniem dzīvniekiem raksturo ātraudzību, kas ir dzīvnieka spēja agri sasniegt lielu dzīvmasu. Pēc dzīvmasas abu dzimumu liellopus vērtē atsevišķi.
Atražošanai paredzētiem gaļas liellopiem nosaka:
- dzīvmasu piedzimstot;
- dzīvmasu atšķirot, koriģējot to uz 200 dienu vecumu;
- atražošanai izmantojamā jaunlopa dzīvmasu gada vecumā, bet ne vēlāk kā 18 mēnešu vecumā, koriģējot dzīvmasu uz 365 dienu vecumu.
Zīdītājgovij nosaka dzīvmasu pēc pirmās un trešās vai ceturtās atnešanās reizes.
Vaislas bullim nosaka dzīvmasu vismaz reizi gadā no viena līdz triju gadu vecumam.
Datus par dzīvmasu un dzīvmasas pieaugumu diennaktī vērtē ņemot vērā ganāmpulku, govs vecumu atnesoties, atnešanās sezonu (gadu, mēnesi), teļa dzimumu, govs un buļļa vecumu vērtējot.
Visi dzīvmasas un ātraudzības rādītāji, sākot ar dzīvmasu piedzimstot un beidzot ar dzīvmasu pieaugušā stāvoklī, raksturo paša dzīvnieka produktivitāti, neatkarīgi no tā vecuma vērtēšanas brīdī. Tajā pašā laikā dzīvmasa piedzimstot ietilpst minētā dzīvnieka abu vecāku atražošanas spēju vērtējumā, dzīvmasa 200 dienu vecumā raksturo mātes pienīgumu, bet tā pati dzīvmasa 200 dienu un 365 dienu vecumā, kā arī dzīvmasas pieaugums diennaktī 200 – 365 dienu periodā ietilpst tēva vērtējumā pēc pēcnācēju kvalitātes.
7.1.4. Govs pienīgums
Lai gan gaļas šķirņu govis neslauc, pienīgums ir ekonomiski svarīga selekcionējama pazīme, jo optimāls pienīgums nodrošina teļu saglabāšanu un izzīdīšanu līdz atšķiršanai. Pienīgu govju teļi pie mātēm izaug veselīgi un relatīvi smagi. Govs pienīgums cieši korelē ar teļa dzīvmasu atšķirot.
7.1.5. Ķermeņa uzbūves novērtēšana
Ciltsvērtības noteikšanai svarīga nozīme ir dzīvnieka ķermeņa uzbūvei, kam ir būtiska ietekme uz dzīvnieka produktivitāti, ātraudzību, veselību, auglību, produktīvo mūžu.
Ķermeņa uzbūvi vērtē pēc šķirnes tipa, vispārējās attīstības, kaulu būves (konstitūcijas), muskulatūras un eksterjera. Katru pazīmi vērtē atsevišķi, neatkarīgi no pārējām, lietojot lineāro metodi.
Ķermeņa uzbūves lineārai vērtēšanai lieto no 1 līdz 9 punktu skalu (2. pielikums), aptverot katras pazīmes galīgo noviržu diapazonu.
Govīm uzbūvi vērtē pēc pirmās un trešās atnešanās, laktācijas sākumā, vaislas buļļiem, uzsākot sēklošanu vai lecināšanu katru gadu, līdz 3 gadu vecumam.
Dzīvnieka ķermeņa uzbūves novērtēšanu veic dzīvnieku vērtēšanas eksperts, kurš ir saņēmis atbilstošu sertifikātu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
7.1.6. Gaļas produktivitātes novērtēšana
Gaļas produktivitāti raksturojošs rādītājs ir dzīvmasa atkarībā no dzīvnieka šķirnes, dzimuma, vecuma un nobarojuma, tomēr precīzs gaļas produktivitātes novērtējums iespējams tikai kaušanas procesā, vērtējot iegūto gaļas daudzumu un kvalitāti (3., 4. un 5. pielikumi).
Gaļas produktivitātes datus iegūstno pārraudzībā esošiem gaļas šķirņu liellopiem, kuru kontrolkaušanu veic gaļas pārstrādes uzņēmumi (kautuves) atbilstoši spēkā esošiem MK noteikumiem.
Liellopu liemeņus klasificē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas II un III punktu un Regulas (EK) Nr. 1249/2008 6.pantu un I pielikumu;
Klasificējot liellopu liemeņus atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas III punktam, nobarojuma atbilstības klases R, O, P un tauku slāņa klases 1, 2, 3, 4, 5 iedala trijās apakšklasēs, norādot attiecīgās klases burtu vai skaitli bez “+” vai “–” zīmes vai ar vienu no šīm zīmēm:
1. nevienu zīmi nepievieno, ja liemeņa uzbūves un tauku klase atbilst vidējam klases aprakstam;
2. “+” zīmi pievieno, ja viena no novērtējamām trijām liemeņa daļām ir labāk veidota vai tauku pārklājums lielāks nekā pamatklasei, bet ne tik izteikts, lai varētu piešķirt augstāku pamatklasi;
3. “–” zīmi pievieno, ja viena no novērtējamām trijām liemeņa daļām ir sliktāk veidota vai tauku pārklājums mazāks nekā pamatklasei, bet ne tik plāns, lai varētu piešķirt zemāku pamatklasi.
Kautuvei, kurā dzīvnieku liemeņus klasificē saskaņā ar šiem noteikumiem, ir darba attiecības vismaz ar vienu dzīvnieku liemeņu klasificētāju (turpmāk – klasificētājs), kuram ir atļauja klasificēt dzīvnieku liemeņus (turpmāk – sertifikāts).
7.1.7. Novērtēšana pēc pēcnācēju kvalitātes
Novērtēšana pēc pēcnācēju kvalitātes ir drošākais ciltsvērtības noteikšanas veids. Pēc pēcnācēju kvalitātes novērtē vaislas buļļus, jo tie ik gadu dod relatīvi lielu pēcnācēju skaitu. Vaislas bulli pēc pēcnācēju kvalitātes novērtē tad, ja no tā gadā, līdz vienam gadam izaudzēti un novērtēti vismaz 5-10 pēcnācēji kopā (atkarībā no ganāmpulka lieluma), novērtēšanu veicot atsevišķi pēc telītēm (meitām) un bullīšiem (dēliem) atsevišķos gadījumos, pēc gaļas liellopu vērtēšanas eksperta lēmuma vaislas bulli var novērtēt arī ar mazāku pēcnācēju skaitu.
Pēcnācējiem aprēķina dzīvmasu 200 dienu vecumā 365 dienu vecumā un dzīvmasas pieaugumu diennaktī 200 – 365 dienu periodā.
8. Ciltsgrāmatas kārtošanas metodika
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 478 no 21.06.2011.
Ciltsgrāmatu izmanto ciltsdarba sasniegumu analīzei, labāko dzīvnieku izlasei, atlasei un reģistrēšanai, turpmāko ciltsdarba uzdevumu noteikšanai, izcelšanās datu ticamības pārbaudei.
Ciltsgrāmatu kārto attiecīgā šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija (turpmāk – organizācija), kurai piešķirts šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas atbilstības kritērijiem un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanas kārtību.
Dzīvnieku ieraksta ciltsgrāmatā, ja vaislinieks atbilst šādiem kritērijiem:
- tas ir apzīmēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, tam ir zināma izcelsme un dzimšanas vieta;
- tam ir veikta pārraudzība;
- tas atbilst attiecīgās šķirnes ciltsdarba programmā noteiktajām prasībām;
- dati par dzīvnieku ir norādīti LDC ciltsdarba un pārraudzības informācijas datubāzē vai ciltskartītē, ko aizpildījusi persona, kura ir saņēmusi sertifikātu vai apliecību lauksaimniecības dzīvnieka vērtēšanas vai pārraudzības veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par fizisko personu, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, apmācības kārtību un kārtību, kādā šīm personām izsniedz un anulē attiecīgus sertifikātus un apliecības;
- tas ir saņēmis sertifikātu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikācijas kārtību un tam ir pēcnācējs (prasība par pēcnācēju nav obligāta attiecībā uz liellopu vaisliniekiem, kuru spermu izmanto mākslīgajā apsēklošanā);
Sieviešu kārtas dzīvnieku ieraksta ciltsgrāmatā ja:
- tam ir dzimis pēcnācējs un ir noteikta tā kvalitāte.
Latvijā ievestu dzīvnieku un dzīvnieku, no kura iegūta Latvijā ievesta sperma, olšūna un embrijs, ieraksta ciltsgrāmatā, ja:
- dati par dzīvnieku ir norādīti izcelsmes sertifikātā, kas aizpildīts atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmajiem datiem un kārtību, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu pārdošanai paredzētajam vaislas lauksaimniecības dzīvniekam, tā spermai, olšūnai un embrijam;
- dzīvnieks atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem.
Ciltsgrāmatā ir divas daļas – galvenā A daļa (turpmāk – galvenā daļa) un papilddaļa – B daļa (turpmāk – papilddaļa).
Liellopu ieraksta ciltsgrāmatas galvenajā daļā, ja:
- tā vecāki un vecvecāki ierakstīti tās pašas šķirnes ciltsgrāmatas galvenajā daļā (ja vien netiek veidota ciltsgrāmata jaunai šķirnei);
- tam ir šķirnei atbilstoša izcelsme četrās paaudzēs;
- tā produktivitāte un novērtējums atbilst ciltsdarba programmā noteiktajām prasībām (6. pielikums);
- ciltsgrāmatas papilddaļā ierakstīta lauksaimniecības dzīvnieka pēcnācēju ieraksta galvenajā daļā šādā gadījumā – sieviešu kārtas liellopu – ja tās māte un mātesmāte ir ierakstīta ciltsgrāmatas papilddaļā un tās tēvs un abi vectēvi ir ierakstīti ciltsgrāmatas galvenajā daļā
Liellopu ieraksta ciltsgrāmatas papilddaļā, ja:
- tā izcelsme ir zināma vienā paaudzē;
- tā produktivitāte un novērtējums atbilst attiecīgās šķirnes ciltsdarba programmā noteiktajām prasībām.
Lai dzīvnieku ierakstītu ciltsgrāmatā, tiek pārbaudīta LDC ievadītos datus datu centra ciltsdarba un pārraudzības informācijas datubāzē. Pēc datu pārbaudes organizācija pieņem lēmumu par:
- dzīvnieka reģistrēšanu ciltsgrāmatā un izdara atzīmi Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā. Attiecībā uz liellopiem laikā, kad tiek veidota ciltsgrāmata jaunai šķirnei un ciltsgrāmatā ierakstāmais liellops vai viens no tā vecākiem jau ir ierakstīts citā esošā ciltsgrāmatā, organizācija nodrošina atsauci uz attiecīgo esošo ciltsgrāmatu un liellopa numuru esošajā ciltsgrāmatā;
- atteikumu reģistrēt dzīvnieku ciltsgrāmatā un izsniedz tā rakstisku pamatojumu īpašniekam, ja dzīvnieka īpašnieks to pieprasa;
Ja gaļas šķirnes liellopu īpašnieks vairs nevēlas, lai attiecīgā ganāmpulka gaļas šķirnes liellopi tiktu ierakstīti ciltsgrāmatā, īpašnieks iesniedz organizācijā iesniegumu par atteikšanos no šī pakalpojuma.
Datus par ciltsgrāmatā ierakstītajiem dzīvniekiem glabā organizācijas arhīvā pastāvīgi (ja vien par dzīvniekiem Lauksaimniecības datu centra elektroniskajā ciltskartītē nav norādīti visi dati) un nodrošina visiem interesentiem piekļuvi minētajiem datiem.
9. Gaļas šķirņu vaislas buļļu un to bioprodukta sertifikācijas kārtība
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 474 no 21.06.2011.
I. Vispārīgie jautājumi
1. Vaisliniekus un to bioproduktu sertificē uz to izmantošanas laiku pēcnācēju atražošanai vaislai un augstražīga ganāmpulka izveidošanai.
2. Vaislinieku un tā bioproduktu var sertificēt izmantošanai, ja:
2.1. gaļas šķirnes vaislinieks, tā vecāki un vecvecāki ir 100% vienas šķirnes pārstāvji, nav pieļaujams vaislas darbībā izmantot dažādu šķirņu krustojuma vaislas buļļus.
2.2. tas ir iegūts vai iepirkts un to paredzēts izmantot saskaņā ar ciltsdarba programmu;
2.3. tā produktivitāte atbilst ciltsdarba programmā minētajiem rādītājiem;
2.4. vaislinieks ir novērtēts pēc pēcnācēju produktivitātes, izņemot pārbaudāmos vaisliniekus un to bioproduktu;
2.5. vaislinieks ir apzīmēts normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu noteiktajā kārtībā;
2.6. vaisliniekam ir veikti dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plānā noteiktie obligātie pasākumi.
II. Sertifikāta izsniegšana un tā derīguma termiņa pagarināšana
3. Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija izsniedz vaislinieka un tā bioprodukta sertifikātu (7.pielikums) kurā norāda:
3.1. sertifikāta derīguma termiņu. Vaislinieka sertifikāta derīguma termiņu nosaka uz laiku, kas nav mazāks par gadu, vai uz pārbaudes laiku (divi gadi), kurā iegūst ciltsvērtības novērtējumu, bet bioprodukta sertifikāta derīguma termiņu nosaka uz tā izlietošanas laiku;
3.2. teritoriju vai ganāmpulka reģistrācijas numuru un adresi, kurā izmantojams vaislinieks vai tā bioprodukts.
4. Lai saņemtu sertifikātu, persona iesniedz LGLA iesniegumu sertifikāta saņemšanai (8.pielikums). Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
4.1. vaislinieka individuālās uzskaites kartītes kopiju vai izdruku no LDC datu bāzes, vai, ja vaislinieku vai to bioproduktu iepērk citā valstī, – izcelsmes sertifikāta kopiju izsniedzējas valsts oriģinālvalodā un, ja nepieciešams, tā tulkojumu;
4.2. dokumentu, kas apliecina dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plānā noteikto obligāto pasākumu izpildi vaislinieka turēšanas novietnē, vai veterinārā (veselības) sertifikāta kopiju, ja vaisliniekus un to bioproduktu iepērk citā valstī;
4.3. DNS sertifikāta kopiju, t.i. analīžu rezultātus, kas apliecina vaislai paredzētā buļļa izcelšanos (asins grupas analīzes vai DNS analīzes). Izņēmuma gadījumos, ja kāds no buļļa vecākiem neatrodas tā izcelsmes ganāmpulkā (likvidēts vai atrodas citā ganāmpulkā), tad tā izcelsmi var apstiprināt arī balstoties uz dzīvnieka izcelsmes dokumentāciju, LDC reģistrā pieejamo informāciju un citām, pieejamajam analīzēm;
5. LGLA mēneša laikā izvērtē šo noteikumu 4.punktā minētos dokumentus un pieņem lēmumu:
5.1. par sertifikāta izsniegšanu un izsniedz to;
5.2. par atteikumu izsniegt sertifikātu un paziņo par to iesniedzējam.
6. Lai pagarinātu vaislinieka sertifikāta derīguma termiņu, persona iesniedz LGLA iesniegumu sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanai (9.pielikums). Iesniegumam pievieno:
6.1. dokumentu, kas apliecina dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plānā noteikto obligāto pasākumu izpildi;
6.2. vaislinieka individuālās uzskaites kartītes kopiju vai izdruku no LDC datu bāzes ar uzrādītiem produktivitātes rādītājiem.
7. Ja vaislinieka ciltsvērtības novērtējums atbilst ciltsdarba programmā noteiktajām prasībām, LGLA pagarina sertifikāta derīguma termiņu, saglabājot pirmo reizi izsniegtā sertifikāta kārtas numuru.
8. LGLA neizsniedz sertifikātu vai nepagarina tā derīguma termiņu, ja netiek ievēroti šajos noteikumos minētie nosacījumi.
9. LGLA septiņu dienu laikā pēc sertifikāta izsniegšanas paziņo Lauksaimniecības datu centram par izsniegtajiem vaislinieku vai to bioprodukta sertifikātiem un to derīguma termiņa pagarināšanu.
III. Sertifikāta anulēšana
10. LGLA var anulēt sertifikātu, ja persona:
10.1. nepilda ciltsdarba programmā noteiktos vaislinieku un to bioprodukta izmantošanas nosacījumus;
10.2. vaisliniekam neveic dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plānā noteiktos obligātos pasākumus.
11.Lauksaimniecības datu centrs var anulēt sertifikātu vai pārtraukt tā darbību uz laiku līdz vienam gadam, ja netiek ievēroti šajos noteikumos minētie nosacījumi.
10. Noteikumi par pārdošanai paredzēta vaislas gaļas šķirnes liellopa, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātu izsniegšanu
Izstrādāti saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 793. no 26.10.2011.
1. Lai saņemtu izcelsmes sertifikātu, vaislas gaļas šķirnes liellopa, tā spermas, olšūnas vai embrija īpašnieks (turpmāk – īpašnieks) iesniedz Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijā (turpmāk – LGLA) iesniegumu papīra vai elektroniska dokumenta formā. Iesniegumā norāda:
1.1. vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija identifikācijas numuru;
1.2. analīžu rezultātus, kas apliecina vaislai pārdodamā buļļa izcelšanos (asins grupas analīzes vai DNS analīzes). Izņēmuma gadījumos, ja kāds no buļļa vecākiem neatrodas tā izcelsmes ganāmpulkā (likvidēts vai atrodas citā ganāmpulkā), tad tā izcelsmi var apstiprināt arī balstoties uz dzīvnieka izcelsmes dokumentāciju, LDC reģistrā pieejamo informāciju un citām, pieejamajam analīzēm.
2. LGLA mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas sagatavo un izsniedz īpašniekam izcelsmes sertifikātu.
3. Pārdošanai paredzēta vai Latvijā ievedama vaislas gaļas šķirnes liellopa (turpmāk – vaislas dzīvnieks), tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norāda:
3.1. datus par vaislas dzīvnieku vai vaislas dzīvnieku, no kura iegūta sperma, olšūna un embrijs:
3.1.1. šķirni;
3.1.2. vārdu (ja tāds ir);
3.1.3. dzimumu;
3.1.4. dzimšanas datumu;
3.1.5. ciltsgrāmatas numuru vai atzīmi par reģistrēšanu ciltsgrāmatā (ja dzīvnieks ir reģistrēts ciltsgrāmatā);
3.1.6. identifikācijas numuru;
3.1.7. īpašnieku un adresi;
3.1.8. audzētāju un adresi;
3.1.9. izcelšanos vismaz trijās paaudzēs (vecāku un vecvecāku dzimšanas datums, ciltsgrāmatas numurs vai identifikācijas numurs);
3.1.10. grūsnam dzīvniekam – apsēklošanas datumu vai lecināšanas periodu un tā vaislinieka identifikācijas numuru, ar kuru dzīvnieks apsēklots, ja sertifikātam nav pievienoti citi dokumenti ar minēto informāciju;
3.1.11. vērtēšanas rezultātus vai ģenētisko vērtību, ja dzīvnieks jau ir novērtēts (var norādīt genoma testa rezultātus vai tīmekļa vietnes adresi, kur atrodami vērtēšanas rezultāti vai ģenētiskā vērtība);
3.1.12. izdevējiestādes nosaukumu;
3.1.13. izsniegšanas datumu un vietu;
3.1.14. izsniedzēja pilnvarotas personas vārdu, uzvārdu un parakstu (elektroniska dokumenta formā sagatavotiem izcelsmes sertifikātiem – atzīmi, ka dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu);
3.2. datus par spermu, olšūnu un embriju:
3.2.1. spermas, olšūnas un embrija identifikāciju un savākšanas datumu;
3.2.2. konteinera identifikāciju;
3.2.3. spermas, olšūnas un embrija sagatavošanas un uzglabāšanas centra nosaukumu un adresi;
3.2.4. spermas, olšūnas un embrija saņēmēja nosaukumu un adresi;
3.2.5. spermas devu skaitu;
3.2.6. olšūnu skaitu pajetē, ja vienā pajetē ir vairāk nekā viena olšūna, un tām jābūt no viena un tā paša sieviešu kārtas dzīvnieka;
3.2.7. embriju skaitu pajetē, ja vienā pajetē ir vairāk nekā viens embrijs, un tiem jābūt no vieniem un tiem pašiem vecākiem;
3.2.8. analīžu rezultātus, kas apliecina liellopu izcelšanos (asins grupas analīzes vai DNS analīzes).
4. Izcelsmes sertifikātā norādāmie dati var būt norādīti citos pavaddokumentos (piemēram, dzīvnieka ciltskartītē, vai veterinārajā (veselības) sertifikātā), un LGLA ar parakstu un zīmogu apliecina, ka pievienotajos pavaddokumentos ir iekļauti šo noteikumu 3.punktā minētie dati. Minētos pavaddokumentus šo noteikumu izpratnē uzskata par izcelsmes sertifikātu.
5. Pārdošanai paredzētas vai no Eiropas Savienības dalībvalsts Latvijā ievedamas nenovērtētas buļļu spermas izcelsmes sertifikātā vai citos pavaddokumentos papildus šo noteikumu 3.punktā minētajiem datiem norāda tās organizācijas nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga par pārbaudes veikšanu.
6. Ievest Latvijā nenovērtētu vaislas dzīvnieka spermu no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, atļauts tādā daudzumā, kāds vajadzīgs organizācijai, lai veiktu vaislas dzīvnieka novērtēšanu.
7. Izsniegtos izcelsmes sertifikātus organizācija reģistrē žurnālā vai saglabā to elektroniskas kopijas, vai reģistrē tos LDC datu bāzē, norādot sertifikāta izsniegšanas datumu, vaislas lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija identifikācijas numuru un personu, kurai izsniegts sertifikāts.
8. Par izcelsmes sertifikātā norādīto datu pareizību ir atbildīga LGLA.
11. Nolikums par gaļas liellopu šķirnes audzēšanas saimniecību atestāciju
Izstrādāts saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 447no 14.06.2011.
- Pretendents iesniedz Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijā (turpmāk – asociācija) pieteikumu (10. pielikums), tam pievieno ganāmpulka izkopšanas plānu, ganāmpulka raksturojumu, rajona veterinārās pārvaldes priekšnieka izdotu veterināro izziņu par ganāmpulka epizootisko situāciju.
- Asociācija mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas brīža apseko ganāmpulku un sastāda apsekošanas aktu.
- Saimniecības apsekošanai asociācija izveido komisiju šādā sastāvā:
komisijas priekšsēdētājs: – asociācijas valdes priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona
komisijas locekļi: – asociācijas valdes pārstāvis un asociācijas pilnvarotā persona
4. Komisija ir darboties spējīga trīs cilvēku sastāvā obligāti piedaloties tās priekšsēdētājam.
5. Saimniecības atestācija notiek saskaņā ar gaļas liellopu šķirnes audzēšanas saimniecību atestācijas kritērijiem (11. un 12. pielikums).
6. Komisija par apsekošanas gaitu sastāda aktu. Uz šī akta pamata tiek pieņemts atzīšanas protokols.
7. Lai iegūtu gaļas liellopu šķirnes audzēšanas saimniecības statusu, saimniecībai jāatbilst sekojošiem kritērijiem:
7.1. saimniecības ganāmpulks ir reģistrēts un dzīvnieki ir apzīmēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;
7.2. saimniecībā vismaz gadu īsteno ganāmpulka izkopšanas plānu, kas saskaņots ar Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociāciju;
7.3. saimniecībā ganāmpulku pārrauga saskaņā ar gaļas liellopu pārraudzības noteikumiem;
7.4. saimniecības ganāmpulks ir izmeklēts saskaņā ar veterinārmedicīnas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām;
7.5. saimniecības ganāmpulkā atbilstoši gaļas liellopu ciltsdarba programmai audzē, selekcionē un pavairo augstvērtīgus šķirnes dzīvniekus, kas paredzēti saimniecības ganāmpulka atražošanai un pārdošanai;
7.6. saimniecībā pārbauda vaisliniekus, kā arī ganāmpulka atražošanai izmanto vaisliniekus vai vaislas materiālu, kas sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par liellopu, to spermas, olšūnu un embriju sertifikāciju;
7.7. dzīvnieku turēšanas apstākļi atbilst normatīvajos aktos noteiktajām lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgajām labturības prasībām gaļas liellopiem.
8. Par pieņemto lēmumu komisija divu nedēļu laikā no apsekošanas dienas rakstiski paziņo ganāmpulka īpašniekam.
9. Negatīva lēmuma gadījumā pāratestācija iespējama ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem.
10. Pamatojoties uz atzīšanas protokolu, komisija piešķir gaļas liellopu šķirnes audzēšanas saimniecības statusu.
11. Komisijas pārstāvji vismaz reizi piecos gados apseko gaļas liellopu šķirnes audzēšanas ganāmpulku un pieņem vienu no šādiem lēmumiem.
11.1. par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa saglabāšanu, ja ir ievēroti šo noteikumu 7. punktā minētie atbilstības kritēriji;
11.2. par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa darbības apturēšanu, ja nav ievēroti šo noteikumu 7.1., 7.6. vai 7.7.apakšpunktā minētie atbilstības kritēriji. Pēc organizācijas lēmumā minēto trūkumu novēršanas saimniecībai atjauno šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu;
11.3. par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa anulēšanu, ja nav ievēroti šo noteikumu 7.3. vai 7.5.apakšpunktā minētie atbilstības kritēriji.
12.organizācija ir pieņēmusi lēmumu par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa anulēšanu, saimniecība ne ātrāk kā pēc gada no minētā lēmuma pieņemšanas dienas var atkārtoti iesniegt iesniegumu par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanu, ja ir novērsti organizācijas lēmumā minētie trūkumi.
13. Atestācijas izmaksas sedz atestējamā saimniecība saskaņā ar asociācijas apstiprinātu cenrādi.
14. Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācija var apturēt gaļas liellopu šķirnes audzēšanas saimniecības darbību uz laiku līdz vienam gadam, vai arī anulēt tās statusu.
12. Gaļas šķirņu liellopu kontrolizaudzēšanas nolikums
Kontrolizaudzēšana ir veids, kā objektīvi novērtēt un salīdzināt gaļas šķirņu vaislas buļļu ciltsvērtību pēc pēcnācēju kvalitātes. Metodes pamatā ir vairāku vienas šķirnes vaislas buļļu tīršķirnes pēcnācēju turēšana un ēdināšana vienuviet, kas nodrošina vienādus turēšanas apstākļus un vienādu barības devu ikvienam dzīvniekiem. Tas garantē maksimāli objektīvu katra atsevišķa jaunbuļļa kvalitātes novērtējumu un ļauj aprēķināt katra kontrolizaudzēšanā izmantotā vaislas buļļa ciltsvērtību.
Atlase. Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas eksperti kontrolizaudzēšanai atlasa tīršķirnes (100% vienas šķirnes asinība) jaunbuļļus no saimniecībām, kas ir brīvas no infekcijas slimībām. No katra vaislas buļļa atlasa vismaz trīs vīriešu kārtas nekastrētus pēcnācējus vienam kontrolizaudzēšanas periodam.
Vienā kontrolizaudzēšanas grupā iekļauto jaunbuļļu vecuma intervāls nevar pārsniegt 45 dienas, svaram jābūt izlīdzinātam, tā atšķirība viena buļļa pēcnācējiem nevar pārsniegt 50 kg.
Vienā kontrolizaudzēšanas grupā jābūt vismaz divu vienas šķirnes tīršķirnes vaislas buļļu pēcnācējiem.
Visiem atlasītajiem jaunbuļļiem jāatbilst vismaz šķirnes optimālajiem rādītājiem konkrētā vecumā.
Adaptācijas periods. Kontrolizaudzēšanai atlasītos dzīvniekus vienlaicīgi ievieto vienā novietnē, nosver, novērtē to atbilstību šķirnes prasībām noteiktā vecumā, novērtē to veselības stāvokli.
Dzīvniekus izvieto kontrolizaudzēšanas novietnē, nodrošinot tiem vienādus turēšanas un ēdināšanas apstākļus, pakāpeniski pieradinot pie lopbarības un tās normām, kādi tiks izmantoti kontrolizaudzēšanas periodā.
Adaptācijas perioda beigās tiek fiksēts katra dzīvnieka svars un tiek uzsākts kontrolizaudzēšanas periods.
Kontrolizaudzēšana. Kontrolizaudzēšanas periods ilgst trīs mēnešus.
Kontrolizaudzēšanas pirmajā dienā tiek fiksēts katra grupā iekļautā dzīvnieka svars. Izaudzēšanas periodā reizi mēnesī dzīvniekus sver atkārtoti un rezultātus fiksē turpmākai datu apstrādei. Pēdējā kontrolizaudzēšanas grupas dzīvnieku svēršana notiek kontrolizaudzēšanas perioda pēdējā dienā.
Dzīvniekus kontrolizaudzēšanas vietās tur nelielās 3-4 dzīvnieku grupās, kas sastāv no viena buļļa pēcnācējiem. Visiem tiek nodrošināta vienāda ēdināšana, neierobežotā daudzumā zāles lopbarība un minerālbarība, limitētā daudzumā spēkbarība, atbilstoši dzīvnieku vecumam un fizioloģiskajām vajadzībām.
Kontrolizaudzēšanas periodā dzīvniekus regulāri novērtē veterinārārsts un dod slēdzienu, ja kāda dzīvnieka veselības stāvoklis neatbilst ticamu kontrolizaudzēšanas datu iegūšanai. Šāda dzīvnieka datus neizmanto kopējo datu analīzei.
Noslēdzoties kontrolizaudzēšanas periodam dati par dzīvniekiem tiek apkopoti un nosūtīti Lauksaimniecības datu centram datu apstrādei un analīzei.
Noslēdzot kontrolizaudzēšanu, labākie jaunbuļļi tiek piedāvāti lauksaimniekiem kā vaislas materiāls.