Category Archives: LGLA aktualitātes

Latvijas Dabas fonds izdod grāmatu par videi draudzīgu gaļas liellopu audzēšanu Latvijā

Avots: Latvijas Dabas fonds

2014. gada sākumā Latvijas Dabas fonds ir izdevis grāmatu par videi draudzīgu gaļas liellopu audzēšanu Latvijā. Grāmata bez maksas ir pieejama gan elektroniskā formātā, gan drukātā veidā.

Grāmatas autore ir zviedriete Anna Džeimsone (Anne Jameison), kas jau vairāk nekā 30 gadus nodarbojas ar videi draudzīgu gaļas liellopu audzēšanu Zviedrijā. Viņa vairākas reizes ir viesojusies Latvijas saimniecībās, kas audzē gaļas liellopus, lai izprastu šīs nozares situāciju un iespējamos attīstības scenārijus Latvijā.

Grāmatas autore atzīst: „Gaļas liellopu audzēšana ir viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā. Tās attīstībai šeit ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi – piemēroti klimatiskie apstākļi, plašas, vēl aizvien neizmantotas, gaļas liellopu audzēšanai piemērotas zemes platības, uzkrāta saimniekošanas pieredze un plašas iespējas kāpināt produkcijas noietu gan vietējā, gan ārzemju tirgū.”

Grāmatā Anna Džeimsone, runājot par videi draudzīgas gaļas liellopu audzēšanu, uzsver, ka saimniekošana, ekoloģisko funkciju saglabāšana, dabas aizsardzība un bizness var tikt apvienoti, saimniekojot ilgtspējīgi.

Grāmata „Videi draudzīgu gaļas liellopu audzēšana” ir sagatavota projekta SNOWBAL (Saving the Sea from Nutrient Overload by managing Wetlands/grasslands BALtically) ietvaros.
Šeit grāmata pieejama lejuplādei. (5.99 MB).
Drukātā veidā grāmata pieejama, rakstot uz e-pastu maija.usca@ldf.lv

gramatas_vaks_450

Publikācijas angļu valodas izdevuma elektroniskā versija ir pieejama projekta mājas lapā: http://www.upplandsstiftelsen.se/UserFiles/Archive/4947/Reports/2013_11Handbook_Baltic_beef_LitenNy.pdf

Maija Ušča, Latvijas Dabas fonds

 

LDC deklarēto zīdītājgovju skaits uz 13.12.2013.

 

Kods Šķirne Tips Atnesušās ZG Teles VISAS ZG
LB Latvijas brūnā Piena 2532 311 2843
DS Dānijas sarkanā Piena 39 14 53
AN Vācijas sarkanā (Angleras) Piena 11 3 14
IS Igaunijas sarkanā Piena - - -
LS Lietuvas sarkanā Piena - - -
ZS Zviedrijas sarkanraibā Piena 32 8 40
NS Norvēģijas sarkanā Piena - - -
AI Airširas Piena - - -
SV Švices Piena 12 4 16
HS Holšteinas (sarkanā) Piena 58 29 87
HM Holšteinas (melnraibā) Piena 210 34 244
LZ Latvijas zilā Piena 61 11 72
DZ Džersejas Piena 1 - 1
GR Groningenas Piena - - -
SA Šarolē Gaļas 5076 4584 9660
HE Herefordas Gaļas 2625 1065 3690
AB Aberdinangus Gaļas 1230 523 1753
LI Limuzinas Gaļas 1084 1232 2316
HA Hailandes Gaļas 282 209 491
GA Galovejas Gaļas 191 124 315
BZ Beļģijas zilā Gaļas 14 9 23
HK Hekes Gaļas 18 9 27
PM Pjemontas Gaļas - - -
BA Blondais Akvitānietis Gaļas 45 38 83
AU Aubrak Gaļas - - -
SI Simentāles Piena – Gaļas 339 220 559
TP Tiroles pelēkā Piena – Gaļas 35 11 46
SP Stepju pelēkā Piena – Gaļas - - -
DR Deksteras Piena – Gaļas 3 3 6
SL Saleras Piena – Gaļas 45 36 81
MO Montbeljardas Piena – Gaļas - - -
US Ukrainas stepju Piena – Gaļas - - -
OB Šveices brūnā Piena – Gaļas 6 - 6
XP Piena šķirņu krustojums - 411 187 598
XG Gaļas škirņu krustojums - 4949 5177 10126
XX Krustojums - 9705 5121 14826
Kopā 29014 18962 47976

Avots – LDC datu bāze

Veicinās kvalitatīvu šķirnes dzīvnieku ieguvi

http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=2275&id=15667

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā, kas precizē prasības vaislas dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba jomā. Izmaiņas likumā tiek veiktas, lai veicinātu kvalitatīvu šķirnes dzīvnieku ieguvi.

Likumā paredzēts precizēt sertificēta vaislinieka un sertificēta vaislas materiāla definīcijas, kā arī noteikt, ka vaislas lauksaimniecības dzīvnieks šā likuma izpratnē var būt tikai šķirnes lauksaimniecības dzīvnieks.

Papildus likumā tiek precizētas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības  un kontroles funkcijas, kā arī paredzēta dzīvnieku audzēšanā un ciltsdarbā iesaistīto saimniecību apsekošana un kontrole.

Izmaiņas likumā paredz precizēt šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju kompetenci. Lai dzīvnieku audzētāji vairāk uzticētos ciltsgrāmatas datiem un būtu pārliecināti par lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes patiesumu, paredzēts, ka organizācijas nodrošinās lauksaimniecības dzīvnieku izcelšanās pārbaudi. Izmaiņas likumā paredz arī to, ka organizācijas izsniegs izcelsmes sertifikātu ne tikai par pārdošanai paredzētiem vaislas lauksaimniecības dzīvniekiem, bet arī pēc īpašnieku pieprasījuma.

Likumā būs noteikts, ka dzīvnieks, kas iegūts no nesertificēta vaislinieka vai nesertificēta vaislas materiāla, ir izmantojams tikai produkcijas ieguvei, piemēram, gaļas, piena, vilnas ieguvei, bet zirgs – arī sportam, darbam. Šādi dzīvnieki netiks uzskatīti par vaislas dzīvniekiem.

Tāpat likuma grozījumi paredz ģenētisko resursu definīcijā ietvert arī mājas (istabas) dzīvniekus, jo Latvijā audzē Latvijas dzinējsuņus, kas ir vietējā šķirne un ir saglabājama.

Izmaiņas likumā stāsies spēkā pēc to izskatīšanas Saeimā un publicēšanas oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Plašāka informācija par grozījumiem Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā, ko ceturtdien, 1. augustā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, pieejama MK mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40294092.