Category Archives: Sākums

Rudens lauksaimniecības izstāde Rāmavā

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija, kā ik gadu, arī šogad piedalījās Rāmavas lauksaimniecības izstādē, kas šoruden norisinājās no 8. līdz 11. oktobrim.
plakats_logo
Šogad izstādē tika pārstāvētas trīs gaļas liellopu šķirnes, Šarolē šķirnes jaunbuļļi vaislai
 no Babītes novada zemnieku saimniecības Jaunrubeņi, Limuzīnas šķirnes telītes no Dagdas nozada z.s. Graubas, gan arī ekstensīvās Hailandes šķirnes vaislas bullis un zīdītājgovs ar teļu no Neretas novada z.s. Krasti-B.

8. oktobra (ceturtdiena) pēcpusdienā plkst 15:00 izstāžu kompleksa “Rāmava” semināru zālē notika seminārs gaļas liellopu audzētājiem “Aktualitātes gaļas liellopu audzēšanas nozarē”, semināru vadīja SIA LGLA ciltsdarba speciāliste Ieva Freidenfelde.

Paldies visiem interesentiem, kas apmeklēja semināru un mūsu izstādes demonstrējumus!

LAD: Atbalsts ciltsdarba pasākumiem liellopu gaļas ražošanas nozarē. Likmju samazinājums

Avots: Lauku Atbalsta dienests

Pamatojoties uz nepietiekamo finanšu līdzekļu piešķīrumu tiek noteiktas samazinātas likmes 2014. gada 4. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 73 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai” 12.punktā minētajam atbalstam par pakalpojuma sniegšanu gaļas liellopu audzēšanas nozarē:

  1. par vienas šķirnes saimniecībā pārraudzībā esošas gaļas šķirņu ciltsgrāmatā ierakstītas tīršķirnes zīdītājgovs ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu 255.75 euro  apmērā;
  2. par vienas gaļas šķirņu tīršķirnes zīdītājgovs un tīršķirnes teles (dzīvniekam, kam vienas šķirnes asinība sasniedz vismaz 87,5 procentus vai kas ir divu tīršķirnes specializēto gaļas šķirņu dzīvnieku krustojums), ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu  189.16 euro  apmērā;
  3. par vienas vismaz otrās pakāpes krustojuma gaļas šķirņu zīdītājgovi un teli (dzīvniekam, kas iegūts, krustojot Latvijā audzētu piena šķirņu govi ar specializēto gaļas šķirņu bulli, un kam gaļas šķirņu īpatsvars asinībā sasniedz vismaz 75 procentus),  ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes izvērtēšanu 95.18 euro  apmērā;
  4. administratīvās izmaksas par vienu pārraudzībā esošu gaļas šķirnes govi 1.08 euro apmērā.

Atbalsta mērķis ir liellopu gaļas nozarē attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu esošo genofondu.

Atbalsts paredzēts ciltsgrāmatas uzturēšanai un dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanas testiem (produktivitātes kontrolei un novērtēšanai pēc pēcnācējiem un lineārajai vērtēšanai).

Pavasara lauksaimniecības izstāde Rāmavā

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija, kā ik gadu, arī šogad piedalījās Rāmavas lauksaimniecības izstādē, kas šopavasar norisinājās no 9. līdz 12. aprīlim.
pavasaris_2015_reklamanetamŠogad izstādē tika pārstāvētas visu triju intensitātes virzienu gaļas liellopu šķirnes, gan intensīvās Šarolē šķirnes vaislas bullis Pedro DE0354526061, no Neretas novada zemnieku saimniecības Krasti – B, gan vidējās intensitātes šķirnes – Herefordas šķirnes bullis Remijs LV060275710123 no Pārgaujas novada z.s. Grīvzeme, gan arī ekstensīvās Hailandes šķirnes telītes Usma LV020889710423 un Rigonda LV020889710423 no Dagdas novada z.s. Birztala.
2015-04-08-171IMG_20150410_065138

2015-04-10-1852015-04-08-181

 

Valdība atbalsta augstvērtīgu lauksaimniecības dzīvnieku saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā

Avots: Zemkopības ministrija

http://likumi.lv/doc.php?id=264447

Lai saglabātu ražošanas apmēru un nodrošinātu augstvērtīgu sieviešu kārtas lauksaimniecības dzīvnieku saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā, ir jāturpina dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes datu izvērtēšana un noteikšana arī 2015. gadā. Tādēļ valdība otrdien, 10.februārī, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 4. februāra noteikumos Nr.73 „Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai”.
Grozījumi noteikumos noteic, ka pārejas posma valsts atbalstu (PPVA) ganāmpulka ciltskodola saglabāšanai saņem cūkkopības, piensaimniecības, gaļas liellopu audzēšanas, kazkopības, aitkopības un zirgkopības jomas, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar vaislas sivēnmāšu, piena šķirņu slaucamo govju, gaļas šķirņu zīdītājgovju un teļu, kā arī vaislas aitu māšu, piena šķirņu slaucamo kazu un tīršķirnes vaislas ķēvju sagatavošanu ierakstīšanai ciltsgrāmatā, ģenētiskās kvalitātes, darbspēju noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu.
PPVA, kopsummā 34 483 637 eiro, paredzēts 2015.gadam, un finansējums sadalās šādi: cūkkopībai – 8 950 890 eiro, piensaimniecībai – 21 500 325 eiro, gaļas liellopu audzēšanai– 3 303 297 eiro, kazkopībai – 79 830 eiro, aitkopībai – 601 747 eiro un zirgkopībai – 47 548 eiro. PPVA 2015.gadā izmaksās kā vienreizēju maksājumu.
Noteikumi „Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumos Nr.73 „Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Noteikumi ŠEIT.
______________________________
Informāciju sagatavoja
Rūta Rudzīte
sabiedrisko attiecību speciāliste
Zemkopības ministrija
Republikas laukums 2, Rīga, LV-1981
tālr.: 67027498
ruta.rudzite@zm.gov.lv

Pagarinās pārejas periodu dzīvnieku novietnes nodrošināšanai ar kūtsmēslu krātuvi

Avots: Zemkopības ministrija

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu noteikumu projektu par īpašām vides prasībām piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs. Jaunajā noteikumu projektā tiek noteikts pārejas perioda pagarinājums dzīvnieku novietnes nodrošināšanai ar kūtsmēslu krātuvi.

Līdz šim bija noteikts, ka līdz 2014. gada 27. jūlijam lauksaimniekiem bija jānodrošina kūtsmēslu uzglabāšanu vides prasībām atbilstošās krātuvēs. Ņemot vērā būtiskus apstākļus, tostarp ekonomisko krīzi un lauksaimniecības produkcijas cenas kritumu, daudzas saimniecības nevarēja nodrošināt šo prasību izpildi. Zemkopības ministrija vērsās EK ar lūgumu rast iespēju pagarināt šīs prasības izpildes termiņu.

Noteikumi paredz, ka dzīvnieku novietnē no 15 dzīvnieku vienībām un īpaši jutīgajās teritorijās no 10 dzīvnieku vienībām krātuve jānodrošina līdz 2016. gada 31. decembrim, savukārt dzīvnieku novietnē no 10 – 15 dzīvnieku vienībām un īpaši jutīgajās teritorijās no 5 – 10 dzīvnieku vienībām – līdz 2017. gada 31. decembrim. Šis izpildes termiņa pagarinājums netiek attiecināts uz tām dzīvnieku novietnēm, kurās tiek iegūti šķidrie vai pusšķidrie kūtsmēsli.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir liels skaits mazo saimniecību, kurās atrodas mazāk par 10 dzīvnieku vienībām un mazāk par piecām dzīvnieku vienībām, ja dzīvnieku novietne atrodas īpaši jutīgajās teritorijās, arī šīm saimniecībām tiek noteiktas prasības pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai. Uzglabājot pakaišu kūtsmēslus pie dzīvnieku novietnes, būs jāizveido pamatne, lai pasargātu no kūtsmēslos esošā šķidruma iesūkšanās gruntī un noteces, kā arī vircas uzglabāšanai nepieciešama speciāli ierīkota tvertne.

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieku novietnē, kurā pakaišu kūtsmēslus uzkrāj dziļajā kūtī un saimniecībā, kurā gaļas liellopi un savvaļas sugas dzīvnieki, produkcijas ieguvei, pastāvīgi tiek turēti āra apstākļos norobežota vidē vai vietā, nav nepieciešama krātuve kūtsmēslu uzglabāšanai. Tāpat tiek noteikts, ka pakaišu kūtsmēslus, kurus uzkrāj dziļajā kūtī, nodrošinot sausnas saturu vismaz 45%, pieļaujams uzglabāt ārpus dzīvnieku novietnes ne ilgāk kā 24 mēnešus. Novietojot pakaišu kūtsmēslus ārpus dzīvnieku novietnes (dziļās kūts), kūtsmēslu uzglabāšanas laukuma pamatni veido no ūdensnecaurlaidīga materiāla. Noteikumu projektā arī noteikta prasība, ka, būvējot lagūnas tipa krātuvi, jāierīko drenāža, lai varētu nodrošināt krātuves uzraudzību, veicot pazemes ūdeņu kvalitātes mērījums.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu EK direktīvas attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības, prasību atbilstošu piemērošanu Latvijas tiesību aktos.

Paredzams, ka jaunais noteikumu projekts aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta (MK) 2004. gada 27. jūlija noteikumus Nr. 628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”. Plašāka informācija par MK noteikumu projektu „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”, ko ceturtdien, 6. novembrī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, pieejama MK mājaslapā: saite. Noteikumu projekts vēl tiks skatīts valdībā.
______________________________

Informāciju sagatavoja
Viktorija Kalniņa
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālrunis: 67027622
viktorija.kalnina@zm.gov.lv

Aktuāla informācija par brīvprātīgo saistīto atbalstu par liellopiem, kazām un aitām

Avots: Zemkopības ministrija

Jaunajā tiešmaksājumu sistēmā no 2015. gada plānots ieviest četrus saistītā atbalsta veidus lauksaimniecības dzīvniekiem – par slaucamām govīm, slaucamām kazām, nobarojamiem liellopiem un nokautām aitām.

Zemkopības ministrija vērš lauksaimnieku uzmanību uz nosacījumu, ka visus šos atbalsta veidus lauksaimnieki varēs saņemt tikai par tiem dzīvniekiem, kuriem būs veiktas identifikācijas un reģistrācijas prasības. Proti, dzīvniekiem ir jābūt apzīmētiem ar krotālijām, un to nozaudēšanas gadījumā vai ja apzīmējums ir kļuvis nesalasāms, septiņu dienu laikā jāveic krotāliju pasūtījums Lauksaimniecības datu centrā (LDC). Pēc dzīvnieku piedzimšanas vai, dzīvniekus ievedot saimniecībā no trešās valsts, tie jāapzīmē 20 dienu laikā (aitas – 30 dienu laikā). Savukārt dzīvnieku pārvietošanas gadījumā lauksaimniekiem septiņu dienu laikā ir jāiesniedz pārvietošanas deklarācija LDC.

Saistītais atbalsts par slaucamām govīm paredzēts saimniecībām, kas veic pārraudzību ganāmpulkā un tās (periodā no 1. oktobra līdz 30. septembrim) ir realizējušas pienu vismaz 25 tonnu apjomā, piešķirot atbalstu par govi, kuras izslaukums attiecīgajā pārraudzības periodā ir bijis vismaz 5500 kg vai bioloģiski turētai govij vismaz 4500 kg.

Saistītais atbalsts par slaucamām kazām paredzēts saimniecībām, kurām uz kārtējā gada 15. maiju būs vismaz piecas slaucamas kazas un, piešķirot par slaucamu kazu, ja tā ir piena šķirne vai krustojumā ar piena šķirni iegūta, vai ir kombinētas izmantošanas šķirne, un ja saimniecībā atradusies vismaz sešus mēnešus pēc kārtas.

Par nobarojamiem liellopiem saimniecībām paredzēts saistītais atbalsts, ja tie būs gaļas šķirnes vai krustojumos ar gaļas šķirni iegūtas teles, vai jebkurš bullis un vērsis, kuri sasnieguši vismaz 16 mēnešu vecumu attiecīgajā saimniecībā un tajā ir turēti vismaz sešus mēnešus.

Saistīto atbalstu par aitām varēs saņemt lauksaimnieki, ja viņu ganāmpulkā uz kārtējā gada 15. maiju būs vismaz 10 aitu mātes, un to piešķirs par nokautu vai ārpus Latvijas izvestu aitu, ja tā ir bijusi gaļas šķirnes vai krustojumā ar gaļas šķirni iegūta, pirms kaušanas bijusi vecāka par trim mēnešiem un jaunāka par 12 mēnešiem, un saimniecībā turēta vismaz trīs mēnešus.

Lauksaimniekam jānodrošina visu to dzīvnieku identificēšanas un reģistrēšanas prasību izpilde visā kalendārā gada laikā, par kuriem iesniegts iesniegums atbalsta saņemšanai, vai pārraudzības perioda laikā no iepriekšējā gada 30. septembra līdz kārtējā gada 1. oktobrim attiecībā uz slaucamām govīm. Par dzīvniekiem, par kuriem tiks konstatēti identificēšanas un reģistrēšanas noteikumu pārkāpumi, atbalstus nepiešķirs.

Minētās atbalsta shēmas tiks ieviestas pēc EK atzinuma saņemšanas.
________________________
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja,
tālrunis: 67027070,
mob.: 26534104,
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

Samazinājuma koeficients valsts atbalstam par zīdītājgovju produktivitātes izvērtēšanu un ierakstīšanu ciltsgrāmatā

Pamatojoties uz nepietiekamo finanšu līdzekļu piešķīrumu 2014.gada 4.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.73 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai” 4.1.3.apkšpunktā minētajam atbalstam, tiek piemērotas sekojošas likmes:

  • par vienu šķirnes saimniecībā pārraudzībā esošas gaļas šķirņu ciltsgrāmatā ierakstītas tīršķirnes zīdītājgovs ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu 168.84 euroapmērā;
  • par vienu gaļas šķirņu tīršķirnes zīdītājgovi un tīršķirnes teles sagatavošanu ierakstīšanai ciltsgrāmatā 123.50 euro apmērā;
  • par vienu vismaz otrās pakāpes krustojuma gaļas šķirņu zīdītājgovi un teli ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes izvērtēšanai 75.67 euro apmērā;

Atbalsts lauku saimniecību modernizācijai. Kūtsmēslu krātuves

Avots – LAUKU ATBALSTA DIENESTS

No 2014. gada 9. maija līdz 2014. gada 9. jūnijam tiek izsludināta projektu iesniegumu pieņemšanas kārta „Lauku saimniecību modernizācija” ar kopējo publisko finansējumu 4 000 000 EUR apmērā.

Pasākuma mērķis ir modernizēt lauksaimniecības uzņēmumus, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju.

Atbalsta pretendents var būt  fiziska vai juridiska persona, kas ražo (ir noslēgts gads un iesniegta gada ienākumu deklarācija vai gada pārskats) Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētos nepārstrādātos lauksaimniecības produktus, izņemot zivsaimniecības produktu ražošanu, kā arī mājas (istabas) dzīvnieku un tādu dzīvnieku audzēšanu, uz kuriem neattiecas Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums.

Pasākuma ietvaros atbalstāmās aktivitātes - jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecība, esošo kūtsmēslu krātuvju rekonstrukcija, nepieciešamo būvmateriālu un stacionāro iekārtu iegāde.

Projekta īstenošana jāuzsāk ne vēlāk kā 6 (sešu) mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā LAD lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Projektu īstenošanas beigu datums ir 8 (astoņi) mēneši no LAD lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.jūnijam.

Projektu iesniegumi jāiesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, Zemkopības ministrijas Klientu apkalpošanas centrā (Zemkopības ministrijas ēkas 2.stāva foajē, Republikas laukumā 2, Rīgā) vai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) (atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu).

Lauksaimniecības un mežsaimniecības daļa

Tālrunis: 67027137

LAD Klientu daļa
Tālrunis: 67095000

Informācija žurnālistiem:
LAD Sabiedrisko attiecību daļa
Tālrunis: 67027830, 67027384

121- Lauku saimniecību modernizācija

Drukāt DRUKĀTPalielināt tekstu PALIELINĀT TEKSTU

 

Projektu iesniegšanas kārta ir atvērta no 2014.gada 9.maija līdz 2014.gada 9.jūnijam

Pasākuma mērķis ir modernizēt lauksaimniecības uzņēmumus, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju.

Atbalsta pretendents ir fiziska vai juridiska persona, kas ražo (ir noslēgts gads un iesniegta gada ienākumu deklarācija vai gada pārskats) Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētos nepārstrādātos lauksaimniecības produktus, izņemot zivsaimniecības produktu ražošanu, kā arī mājas (istabas) dzīvnieku un tādu dzīvnieku audzēšanu, uz kuriem neattiecas Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums.

Pieejamais publiskais finansējums – 4 000 000 EUR (četri miljoni eiro)

Pasākuma ietvaros atbalstāmās aktivitātes - jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecība, esošo kūtsmēslu krātuvju rekonstrukcija, nepieciešamo būvmateriālu un stacionāro iekārtu iegāde.

Atbalsta intensitāte40% no attiecināmajām izmaksām.

Atbalsta intensitāti palielina par 5%:

  • fiziskai personai, kas projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir jaunāka par 40 gadiem;
  • juridiskai personai, ja tās dalībnieks – fiziska persona, kam saimniecībā pieder vairāk nekā 51% pamatkapitāla daļu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir jaunāks par 40 gadiem.

Atbalsta intensitāti palielina par 10%, atbalsta pretendentiem, kas:

  • investīcijas iegulda normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku attīstībai, vides un lauku ainavas uzlabošanai noteiktos mazāk labvēlīgos apvidos un pēc projekta pabeigšanas lauksaimniecības produktu ražošanas būve (kūtsmēslu krātuve) atrodas mazāk labvēlīgos apvidos.
  • īsteno projekta aktivitātes piensaimniecības nozarē, uz kuru attiecas Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulas (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula), III nodaļas III iedaļa.

Attiecināmās izmaksas

Programmēšanas periodā vienam atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa nav lielāka par 3 984 041 EUR un var pārsniegt tā ieņēmumus no lauksaimniecības produktu ražošanas pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas:

  • ne vairāk kā 7 (septiņas) reizes, ja atbalsta pretendents īsteno projektu būvniecības aktivitātē.

Šis nosacījums neattiecas uz pretendentiem, ja tā kopējā atbalstīto attiecināmo izmaksu summa programmēšanas periodā ir mazāka par 213 431 EUR.

Vienam atbalsta pretendentam atlases kārtā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 300 000 EUR.

Saskaņā ar Komisijas 2011.gada 27.janvāra regulas (ES) Nr.65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem  24.panta 2.punkta d) apakšpunktu, maksimālās attiecināmās izmaksas publiskā finansējuma aprēķināšanai lagūnu būvniecības projektiem tiek noteiktas 30 (trīsdesmit eiro) EUR/m3 un betonētajām kūtsmēslu krātuvēm, saskaņā ar Noteikumu Nr.1026 5.pielikumu maksimālās attiecināmās izmaksas publiskā finansējuma aprēķināšanai ir noteiktas 49.80 (četrdesmit deviņi eiro, 80 eirocenti) EUR/m3.

Svarīgi!

  • Kredītiestādes, līzinga sabiedrības vai krājaizdevumu sabiedrības lēmums par kredīta piešķiršanu, ja projekta īstenošanai tiks ņemts kredīts, vai dokuments, kas pierāda naudas līdzekļu pieejamību, ja atbalsta pretendents projekta īstenošanā plāno ieguldīt privātos naudas līdzekļus jāiesniedz 3 (trīs) mēnešu laikā, kad stājies spēkā LAD lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
  • Pretendējot uz finansējumu jaunai būvniecībai, rekonstrukcijai, būvmateriālu iegādei vai stacionārajām iekārtām un to aprīkojumam, kas uzrādīts tehniskajā projektā vai tehnoloģiskajā daļā, iepirkuma procedūru apliecinošos dokumentus, plānošanas un arhitektūras uzdevuma (PAU) kopiju, akceptētu būvprojektu tehniskā projekta stadijā un būvatļaujas kopiju iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai 3 (triju) mēnešu laikā (izņemot PAU) pēc tam, kad stājies spēkā LAD lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Ja iepriekšminētie dokumenti netiek iesniegti noteiktajā termiņā, lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu zaudē spēku.

Projekta īstenošana jāuzsāk ne vēlāk kā 6 (sešu) mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā LAD lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumiem Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” kūtsmēslu krātuve nepieciešama dzīvnieku novietnēm virs 10 DV (dzīvnieku vienībām), bet, ja lopu novietne atrodas īpaši jūtīgā teritorijā, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas izraisītas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrītiem, tad  no 5 DV (dzīvnieku vienībām).

Projektu īstenošanas beigu datums ir 8 (astoņi) mēneši no LAD lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.jūnijam.

SVARĪGI:

Pārskatu par atbalsta saņēmēja saimnieciskās darbības rādītājiem (01.11.2010. MK Noteikumu Nr.1026 4.pielikums) par iepriekšējo kalendāra gadu var iesniegt līdz kārtējā gada 2.jūnijam.
Lasīt detalizētāku skaidrojumu…

EPS1.jpg

 

 

Jauns īpašā atbalsta veids liellopu gaļas nozarei

Avots – Zemkopības ministrija

Zemkopības ministrija pieņēmusi lēmumu ieviest 2014. gadā īpašo atbalstu par liellopiem, lai saglabātu liellopu gaļas ražošanu. Pārtraucot jaunlopu izvešanu no Latvijas un stimulējot liellopu nobarošanu un gaļas ieguvi Latvijā, palielinātos liellopu gaļas nozares pievienotā vērtība un lauksaimnieku ienākumi.

Paredzēts, ka īpašais atbalsts par liellopiem tiks piešķirts par buļļiem un vēršiem, kā arī par tīršķirnes, kombinētajām vai krustojumos iegūtām gaļas šķirnes telēm. Īpašo atbalstu varēs saņemt tikai par tādiem liellopiem, kuri pretendenta saimniecībā 2014. gadā būs sasnieguši 16 mēnešu vecumu un saimniecībā turēti vismaz 6 mēnešus, kā arī ja tiks ievēroti visi ar dzīvnieku identifikāciju un reģistrēšanu saistīti noteikumi. Atbalsta likme būs atkarīga no atbalsttiesīgo dzīvnieku skaita, taču provizoriski aprēķini liecina, ka atbalsta likme būs ap 100 eiro par liellopu. Lai saņemtu īpašo atbalstu par liellopiem, lauksaimniekiem būs jāiesniedz platību maksājumu iesniegums Lauku atbalsta dienestā līdz šī gada 15. maijam, taču atbalsttiesīgo dzīvnieku skaitu noteiks, balstoties Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistra datiem.

Jaunas īpašā atbalsta shēmas ieviešanu pieļauj Eiropas Padomes un Parlamenta apstiprinātie pārejas noteikumi 2014. gadam, kas paredz iespēju palielināt arī kopējo pieejamo īpašo atbalstu Latvijai no 5,13 līdz 10,15 miljoniem eiro. Tādēļ pieņemts lēmums palielināt arī īpašā atbalsta par pienu un īpašā atbalsta par lopbarības sēklu un sēklas kartupeļu finansējumu, kas sniegtu iespēju piešķirt pilnīgu noteikumos paredzēto atbalsta apmēru. Īpašais atbalsts bez izmaiņām tiks turpināts par cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanu.

Paredzētās īpašā atbalsta izmaiņas, tajā skaitā par jauna īpašā atbalsta par liellopiem ieviešana vēl saskaņojama ar Eiropas Komisiju.

Īpašā atbalsta shēmas tiks īstenotas vairs tikai 2014. gadā, savukārt ar 2015. gadu lauksaimniekus sagaidīs jaunas izmaiņas, jo tiks ieviesta tiešo maksājumu reforma.

_________________________
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;
Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

Latvijas Dabas fonds izdod grāmatu par videi draudzīgu gaļas liellopu audzēšanu Latvijā

Avots: Latvijas Dabas fonds

2014. gada sākumā Latvijas Dabas fonds ir izdevis grāmatu par videi draudzīgu gaļas liellopu audzēšanu Latvijā. Grāmata bez maksas ir pieejama gan elektroniskā formātā, gan drukātā veidā.

Grāmatas autore ir zviedriete Anna Džeimsone (Anne Jameison), kas jau vairāk nekā 30 gadus nodarbojas ar videi draudzīgu gaļas liellopu audzēšanu Zviedrijā. Viņa vairākas reizes ir viesojusies Latvijas saimniecībās, kas audzē gaļas liellopus, lai izprastu šīs nozares situāciju un iespējamos attīstības scenārijus Latvijā.

Grāmatas autore atzīst: „Gaļas liellopu audzēšana ir viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā. Tās attīstībai šeit ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi – piemēroti klimatiskie apstākļi, plašas, vēl aizvien neizmantotas, gaļas liellopu audzēšanai piemērotas zemes platības, uzkrāta saimniekošanas pieredze un plašas iespējas kāpināt produkcijas noietu gan vietējā, gan ārzemju tirgū.”

Grāmatā Anna Džeimsone, runājot par videi draudzīgas gaļas liellopu audzēšanu, uzsver, ka saimniekošana, ekoloģisko funkciju saglabāšana, dabas aizsardzība un bizness var tikt apvienoti, saimniekojot ilgtspējīgi.

Grāmata „Videi draudzīgu gaļas liellopu audzēšana” ir sagatavota projekta SNOWBAL (Saving the Sea from Nutrient Overload by managing Wetlands/grasslands BALtically) ietvaros.
Šeit grāmata pieejama lejuplādei. (5.99 MB).
Drukātā veidā grāmata pieejama, rakstot uz e-pastu maija.usca@ldf.lv

gramatas_vaks_450

Publikācijas angļu valodas izdevuma elektroniskā versija ir pieejama projekta mājas lapā: http://www.upplandsstiftelsen.se/UserFiles/Archive/4947/Reports/2013_11Handbook_Baltic_beef_LitenNy.pdf

Maija Ušča, Latvijas Dabas fonds