Pavasara lauksaimniecības izstāde Rāmavā

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija, kā ik gadu, arī šogad piedalījās Rāmavas lauksaimniecības izstādē, kas šopavasar norisinājās no 7. līdz 10. aprīlim.
plakts
Šogad izstādē tika pārstāvētas trīs gaļas liellopu šķirnes, Šarolē, Limuzīnas un  Hailandes šķirnes.

7. aprīļa (ceturtdiena) pēcpusdienā plkst 15:00 izstāžu kompleksa “Rāmava” semināru zālē notika seminārs gaļas liellopu audzētājiem ”Aktualitātes gaļas liellopu audzēšanas nozarē. Slimības gaļas liellopu ganāmpulkos, to profilakse”, seminārā runāja SIA LGLA ciltsdarba speciāliste Ieva Freidenfelde un Dr. med. vet. Liesma Vicinska.

Pateicamies visiem interesentiem, kas ieradās uz semināru un mūsu izstādes demonstrējumiem!

Apstiprināts 2016. gada valsts atbalsts lauksaimniekiem

Avots: Zemkopības ministrija

Otrdien, 12. janvārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai. Izmaiņas noteikumos nosaka, ka 2016. gadam valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir 8 610 962 eiro.

Ievērojot Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam lauksaimniecības nozarei izvirzītās prioritātes, Izmaiņas noteikumos nosaka atbalsta pasākumus un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeni un valsts ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem ļoti būtisks valsts atbalsts ir jomās, kas veicinātu lauksaimnieka dzīvotspēju un konkurētspēju. Tāpēc 2016. gadā pieejamais finansējums galvenokārt paredzēts lauksaimniecības produktu ražotājiem šādiem pasākumiem:

1) lopkopības attīstībai – 5 517 405 eiro;
2) augkopības attīstībai – 614 522 eiro;
3) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 678 570 eiro;
4) tirgus veicināšanai – 327 340 eiro;
5) nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas veicināšanai – 50 000 eiro;
6) iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 1 423 125 eiro.

Valsts budžetā katru gadu subsīdiju veidā tiek paredzēts valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā. 

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” mājaslapā www.vestnesis.lv. Plašāka informācija par grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1524 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai” pieejama MK mājaslapā.

______________________________

Informāciju sagatavoja
Viktorija Kalniņa
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālrunis: 67027622
viktorija.kalnina@zm.gov.lv

Rudens lauksaimniecības izstāde Rāmavā

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija, kā ik gadu, arī šogad piedalījās Rāmavas lauksaimniecības izstādē, kas šoruden norisinājās no 8. līdz 11. oktobrim.
plakats_logo
Šogad izstādē tika pārstāvētas trīs gaļas liellopu šķirnes, Šarolē šķirnes jaunbuļļi vaislai
 no Babītes novada zemnieku saimniecības Jaunrubeņi, Limuzīnas šķirnes telītes no Dagdas nozada z.s. Graubas, gan arī ekstensīvās Hailandes šķirnes vaislas bullis un zīdītājgovs ar teļu no Neretas novada z.s. Krasti-B.

8. oktobra (ceturtdiena) pēcpusdienā plkst 15:00 izstāžu kompleksa “Rāmava” semināru zālē notika seminārs gaļas liellopu audzētājiem “Aktualitātes gaļas liellopu audzēšanas nozarē”, semināru vadīja SIA LGLA ciltsdarba speciāliste Ieva Freidenfelde.

Paldies visiem interesentiem, kas apmeklēja semināru un mūsu izstādes demonstrējumus!

LAD: Atbalsts ciltsdarba pasākumiem liellopu gaļas ražošanas nozarē. Likmju samazinājums

Avots: Lauku Atbalsta dienests

Pamatojoties uz nepietiekamo finanšu līdzekļu piešķīrumu tiek noteiktas samazinātas likmes 2014. gada 4. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 73 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai” 12.punktā minētajam atbalstam par pakalpojuma sniegšanu gaļas liellopu audzēšanas nozarē:

  1. par vienas šķirnes saimniecībā pārraudzībā esošas gaļas šķirņu ciltsgrāmatā ierakstītas tīršķirnes zīdītājgovs ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu 255.75 euro  apmērā;
  2. par vienas gaļas šķirņu tīršķirnes zīdītājgovs un tīršķirnes teles (dzīvniekam, kam vienas šķirnes asinība sasniedz vismaz 87,5 procentus vai kas ir divu tīršķirnes specializēto gaļas šķirņu dzīvnieku krustojums), ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu  189.16 euro  apmērā;
  3. par vienas vismaz otrās pakāpes krustojuma gaļas šķirņu zīdītājgovi un teli (dzīvniekam, kas iegūts, krustojot Latvijā audzētu piena šķirņu govi ar specializēto gaļas šķirņu bulli, un kam gaļas šķirņu īpatsvars asinībā sasniedz vismaz 75 procentus),  ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes izvērtēšanu 95.18 euro  apmērā;
  4. administratīvās izmaksas par vienu pārraudzībā esošu gaļas šķirnes govi 1.08 euro apmērā.

Atbalsta mērķis ir liellopu gaļas nozarē attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu esošo genofondu.

Atbalsts paredzēts ciltsgrāmatas uzturēšanai un dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanas testiem (produktivitātes kontrolei un novērtēšanai pēc pēcnācējiem un lineārajai vērtēšanai).

Pavasara lauksaimniecības izstāde Rāmavā

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija, kā ik gadu, arī šogad piedalījās Rāmavas lauksaimniecības izstādē, kas šopavasar norisinājās no 9. līdz 12. aprīlim.
pavasaris_2015_reklamanetamŠogad izstādē tika pārstāvētas visu triju intensitātes virzienu gaļas liellopu šķirnes, gan intensīvās Šarolē šķirnes vaislas bullis Pedro DE0354526061, no Neretas novada zemnieku saimniecības Krasti – B, gan vidējās intensitātes šķirnes – Herefordas šķirnes bullis Remijs LV060275710123 no Pārgaujas novada z.s. Grīvzeme, gan arī ekstensīvās Hailandes šķirnes telītes Usma LV020889710423 un Rigonda LV020889710423 no Dagdas novada z.s. Birztala.
2015-04-08-171IMG_20150410_065138

2015-04-10-1852015-04-08-181

 

Valdība atbalsta augstvērtīgu lauksaimniecības dzīvnieku saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā

Avots: Zemkopības ministrija

http://likumi.lv/doc.php?id=264447

Lai saglabātu ražošanas apmēru un nodrošinātu augstvērtīgu sieviešu kārtas lauksaimniecības dzīvnieku saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā, ir jāturpina dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes datu izvērtēšana un noteikšana arī 2015. gadā. Tādēļ valdība otrdien, 10.februārī, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 4. februāra noteikumos Nr.73 „Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai”.
Grozījumi noteikumos noteic, ka pārejas posma valsts atbalstu (PPVA) ganāmpulka ciltskodola saglabāšanai saņem cūkkopības, piensaimniecības, gaļas liellopu audzēšanas, kazkopības, aitkopības un zirgkopības jomas, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar vaislas sivēnmāšu, piena šķirņu slaucamo govju, gaļas šķirņu zīdītājgovju un teļu, kā arī vaislas aitu māšu, piena šķirņu slaucamo kazu un tīršķirnes vaislas ķēvju sagatavošanu ierakstīšanai ciltsgrāmatā, ģenētiskās kvalitātes, darbspēju noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu.
PPVA, kopsummā 34 483 637 eiro, paredzēts 2015.gadam, un finansējums sadalās šādi: cūkkopībai – 8 950 890 eiro, piensaimniecībai – 21 500 325 eiro, gaļas liellopu audzēšanai– 3 303 297 eiro, kazkopībai – 79 830 eiro, aitkopībai – 601 747 eiro un zirgkopībai – 47 548 eiro. PPVA 2015.gadā izmaksās kā vienreizēju maksājumu.
Noteikumi „Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumos Nr.73 „Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Noteikumi ŠEIT.
______________________________
Informāciju sagatavoja
Rūta Rudzīte
sabiedrisko attiecību speciāliste
Zemkopības ministrija
Republikas laukums 2, Rīga, LV-1981
tālr.: 67027498
ruta.rudzite@zm.gov.lv

Pagarinās pārejas periodu dzīvnieku novietnes nodrošināšanai ar kūtsmēslu krātuvi

Avots: Zemkopības ministrija

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu noteikumu projektu par īpašām vides prasībām piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs. Jaunajā noteikumu projektā tiek noteikts pārejas perioda pagarinājums dzīvnieku novietnes nodrošināšanai ar kūtsmēslu krātuvi.

Līdz šim bija noteikts, ka līdz 2014. gada 27. jūlijam lauksaimniekiem bija jānodrošina kūtsmēslu uzglabāšanu vides prasībām atbilstošās krātuvēs. Ņemot vērā būtiskus apstākļus, tostarp ekonomisko krīzi un lauksaimniecības produkcijas cenas kritumu, daudzas saimniecības nevarēja nodrošināt šo prasību izpildi. Zemkopības ministrija vērsās EK ar lūgumu rast iespēju pagarināt šīs prasības izpildes termiņu.

Noteikumi paredz, ka dzīvnieku novietnē no 15 dzīvnieku vienībām un īpaši jutīgajās teritorijās no 10 dzīvnieku vienībām krātuve jānodrošina līdz 2016. gada 31. decembrim, savukārt dzīvnieku novietnē no 10 – 15 dzīvnieku vienībām un īpaši jutīgajās teritorijās no 5 – 10 dzīvnieku vienībām – līdz 2017. gada 31. decembrim. Šis izpildes termiņa pagarinājums netiek attiecināts uz tām dzīvnieku novietnēm, kurās tiek iegūti šķidrie vai pusšķidrie kūtsmēsli.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir liels skaits mazo saimniecību, kurās atrodas mazāk par 10 dzīvnieku vienībām un mazāk par piecām dzīvnieku vienībām, ja dzīvnieku novietne atrodas īpaši jutīgajās teritorijās, arī šīm saimniecībām tiek noteiktas prasības pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai. Uzglabājot pakaišu kūtsmēslus pie dzīvnieku novietnes, būs jāizveido pamatne, lai pasargātu no kūtsmēslos esošā šķidruma iesūkšanās gruntī un noteces, kā arī vircas uzglabāšanai nepieciešama speciāli ierīkota tvertne.

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieku novietnē, kurā pakaišu kūtsmēslus uzkrāj dziļajā kūtī un saimniecībā, kurā gaļas liellopi un savvaļas sugas dzīvnieki, produkcijas ieguvei, pastāvīgi tiek turēti āra apstākļos norobežota vidē vai vietā, nav nepieciešama krātuve kūtsmēslu uzglabāšanai. Tāpat tiek noteikts, ka pakaišu kūtsmēslus, kurus uzkrāj dziļajā kūtī, nodrošinot sausnas saturu vismaz 45%, pieļaujams uzglabāt ārpus dzīvnieku novietnes ne ilgāk kā 24 mēnešus. Novietojot pakaišu kūtsmēslus ārpus dzīvnieku novietnes (dziļās kūts), kūtsmēslu uzglabāšanas laukuma pamatni veido no ūdensnecaurlaidīga materiāla. Noteikumu projektā arī noteikta prasība, ka, būvējot lagūnas tipa krātuvi, jāierīko drenāža, lai varētu nodrošināt krātuves uzraudzību, veicot pazemes ūdeņu kvalitātes mērījums.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu EK direktīvas attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības, prasību atbilstošu piemērošanu Latvijas tiesību aktos.

Paredzams, ka jaunais noteikumu projekts aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta (MK) 2004. gada 27. jūlija noteikumus Nr. 628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”. Plašāka informācija par MK noteikumu projektu „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”, ko ceturtdien, 6. novembrī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, pieejama MK mājaslapā: saite. Noteikumu projekts vēl tiks skatīts valdībā.
______________________________

Informāciju sagatavoja
Viktorija Kalniņa
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālrunis: 67027622
viktorija.kalnina@zm.gov.lv

Aktuāla informācija par brīvprātīgo saistīto atbalstu par liellopiem, kazām un aitām

Avots: Zemkopības ministrija

Jaunajā tiešmaksājumu sistēmā no 2015. gada plānots ieviest četrus saistītā atbalsta veidus lauksaimniecības dzīvniekiem – par slaucamām govīm, slaucamām kazām, nobarojamiem liellopiem un nokautām aitām.

Zemkopības ministrija vērš lauksaimnieku uzmanību uz nosacījumu, ka visus šos atbalsta veidus lauksaimnieki varēs saņemt tikai par tiem dzīvniekiem, kuriem būs veiktas identifikācijas un reģistrācijas prasības. Proti, dzīvniekiem ir jābūt apzīmētiem ar krotālijām, un to nozaudēšanas gadījumā vai ja apzīmējums ir kļuvis nesalasāms, septiņu dienu laikā jāveic krotāliju pasūtījums Lauksaimniecības datu centrā (LDC). Pēc dzīvnieku piedzimšanas vai, dzīvniekus ievedot saimniecībā no trešās valsts, tie jāapzīmē 20 dienu laikā (aitas – 30 dienu laikā). Savukārt dzīvnieku pārvietošanas gadījumā lauksaimniekiem septiņu dienu laikā ir jāiesniedz pārvietošanas deklarācija LDC.

Saistītais atbalsts par slaucamām govīm paredzēts saimniecībām, kas veic pārraudzību ganāmpulkā un tās (periodā no 1. oktobra līdz 30. septembrim) ir realizējušas pienu vismaz 25 tonnu apjomā, piešķirot atbalstu par govi, kuras izslaukums attiecīgajā pārraudzības periodā ir bijis vismaz 5500 kg vai bioloģiski turētai govij vismaz 4500 kg.

Saistītais atbalsts par slaucamām kazām paredzēts saimniecībām, kurām uz kārtējā gada 15. maiju būs vismaz piecas slaucamas kazas un, piešķirot par slaucamu kazu, ja tā ir piena šķirne vai krustojumā ar piena šķirni iegūta, vai ir kombinētas izmantošanas šķirne, un ja saimniecībā atradusies vismaz sešus mēnešus pēc kārtas.

Par nobarojamiem liellopiem saimniecībām paredzēts saistītais atbalsts, ja tie būs gaļas šķirnes vai krustojumos ar gaļas šķirni iegūtas teles, vai jebkurš bullis un vērsis, kuri sasnieguši vismaz 16 mēnešu vecumu attiecīgajā saimniecībā un tajā ir turēti vismaz sešus mēnešus.

Saistīto atbalstu par aitām varēs saņemt lauksaimnieki, ja viņu ganāmpulkā uz kārtējā gada 15. maiju būs vismaz 10 aitu mātes, un to piešķirs par nokautu vai ārpus Latvijas izvestu aitu, ja tā ir bijusi gaļas šķirnes vai krustojumā ar gaļas šķirni iegūta, pirms kaušanas bijusi vecāka par trim mēnešiem un jaunāka par 12 mēnešiem, un saimniecībā turēta vismaz trīs mēnešus.

Lauksaimniekam jānodrošina visu to dzīvnieku identificēšanas un reģistrēšanas prasību izpilde visā kalendārā gada laikā, par kuriem iesniegts iesniegums atbalsta saņemšanai, vai pārraudzības perioda laikā no iepriekšējā gada 30. septembra līdz kārtējā gada 1. oktobrim attiecībā uz slaucamām govīm. Par dzīvniekiem, par kuriem tiks konstatēti identificēšanas un reģistrēšanas noteikumu pārkāpumi, atbalstus nepiešķirs.

Minētās atbalsta shēmas tiks ieviestas pēc EK atzinuma saņemšanas.
________________________
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja,
tālrunis: 67027070,
mob.: 26534104,
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv