Gaļas liellopu pārraudzības un snieguma pārbaudes ganāmpulku īpašnieku ievērībai!

Snieguma pārbaudē par gaļas liellopiem būs jānodrošina datu ieguve par visiem atbilstošajiem gaļas liellopiem

Valdība otrdien, 6. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par gaļas liellopu pārraudzību un snieguma pārbaudi, lai precizētu pārbaudēs iegūstamos datus, prasības izmantojamiem svariem un dzīvnieku īpašnieku, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un Lauksaimniecības datu centra pienākumus.

Turpmāk pārraugs pārraudzības laikā datus par vaislas buļļa dzīvmasu iegūs pirms vaislas darbības uzsākšanas, triju vai četru gadu vecumā un piecu gadu vecumā, ja ganāmpulkā tiek izmantots sertificēts vaislinieks.

Gaļas liellopu dzīvmasas noteikšanai varēs izmantot svarus, kuru precizitāte ir pārbaudīta pirms pārraudzības uzsākšanas un kuri atzīti par derīgiem pārraudzības datu ieguvei, vai arī svarus, kas pārbaudīti atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību noteiktajām prasībām. Svaru pārbaude un tas, ka svari ir lietošanai derīgā tehniskā stāvoklī un bez bojājumiem, ir jānodrošina ganāmpulka īpašniekam.

Ir precizēts nosacījums par laika posmu, kādā gaļas liellopiem aprēķina vidējo dzīvmasas pieaugumu diennaktī, un tas ir laika posmā no dzimšanas līdz atšķiršanai un no atšķiršanas līdz gada vecumam.  

Precizēta arī informācija par datiem, kādi tiek ietverti snieguma pārbaudē par gaļas liellopiem, kā arī noteikts, ka ganāmpulka īpašniekam snieguma pārbaudes laikā ir jānodrošina datu ieguve par visiem audzēšanas programmas mērķim atbilstošiem gaļas liellopiem.

Savukārt Lauksaimniecības datu centrs turpmāk izmantos snieguma pārbaudes informāciju, lai noteiktu gaļas liellopu ģenētisko kvalitāti atbilstoši biedrības audzēšanas programmā noteiktajām prasībām. 

Par snieguma pārbaudes un gaļas liellopu izcelsmes datu ticamību šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība pārliecināsies saskaņā ar tās paškontroles procedūrās noteiktajiem kritērijiem ganāmpulkos, kuros notiek snieguma pārbaude. 

Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 28.maija noteikumos Nr.227 “Gaļas liellopu pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtība”” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. 

__________________________
Informāciju sagatavoja:
Rūta Rudzīte,
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: +371 67027498
E-pasts: ruta.rudzite@zm.gov.lv
Tīmekļvietne: www.zm.gov.lv

20210622_222546

Es savai Jāņa mātei,
Došu ziedu vainadziņu,
Lai tai aug labas govis
Ziedainām kājiņām.

Priecīgus un skaistus svētkus!

LDC jaunums – mobilā lietotne e-LDC

Lauksaimniecības datu centrs ir sagatavojis ērtu rīku – mobilo lietotni “e-LDC”, lai notikumus ar lauksaimniecības dzīvniekiem būtu viegli paziņot arī Jūsu tālrunī.

Lietotne paredzēta gan esošajiem LDC klientiem, kas tajā var ievadīt notikumus un pasūtīt identifikācijas līdzekļus (krotālijas), gan jauniem lietotājiem ganāmpulka reģistrācijai. Iespējams reģistrēt arī jaunu novietni.

Lasīt tālāk: http://www.ldc.gov.lv/lv/mobila_lietotne/e_ldc/

Avots: www.ldc.gov.lv

LAD izmaksā ārkārtas atbalstu piena lopkopjiem un liellopu audzētājiem

Avots: lad.gov.lv

Valsts atbalsts

Lauku atbalsta dienests izmaksā ārkārtas atbalstu piena lopkopjiem un liellopu audzētājiem. Tas ir vienreizējs valsts pabalsts ienākumu stabilizēšanai šajās nozarēs.

Par katru slaucamu govi lauksaimnieki saņem 86 eiro, ja no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam bijušas vismaz 3 slaucamas govis un piens pārdots piena pārstrādātājam . Par gaļas šķirnes liellopu saņem 137 eiro, par piena vai piena-gaļas šķirnes bulli – 96 eiro, ja tie realizēti no 2020.gada aprīļa līdz jūnijam.

Pabalstu izmaksā, jo noteiktās lopkopības nozarēs ir konstatēts ieņēmumu samazinājums. Samazinājuma apmērus jūlijā publicēja Zemkopības ministrija. 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam piena ražošanā kopējie ieņēmumi bija samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados, savukārt liellopu audzēšanā tie bija samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Plašāka informācija par atbalstu pieejama dienesta mājaslapā izvēlnē “Atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktām lopkopības nozarēm”.

Vebināri liellopu audzētājiem

Laipni aicināti ņemt dalību SIA ZENTINS veidotajā vebinārā (vebināra afiša ŠEIT).
Pēc vebināru cikla beigām visiem dalībniekiem tiks izsūtīti visu trīs vebināru materiāli un ieraksti, kurus vēl nedēļu varēs noskatīties jebkurā izdevīgā laikā. Vebināru laikā būs iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes.Vebināri nav reklāmas pasākums, tie veidoti sadarbībā ar Latvijas Veterinārārstu biedrības Lauksaimniecības dzīvnieku veterinārārstu sekciju un to mērķis ir izglītot govju īpašniekus veterinārajās pamatlietās un iedrošināt daudzas lietas saprast un veikt pašiem.
Neskaidrību gadījumā droši zvaniet.
Āris Žentiņš
29278938
HPIM4565.jpg

2020. gada vaislas jaunbuļļu izstādes katalogs

Šī gada gaļas šķirņu vaislas jaunbuļļu izstādei – izsolei mūsu aktīvākie saimnieki gatavojās jau no pērnā gada un ir izaudzējuši labus dažādu šķirņu jaunbuļļus. Diemžēl šogad nevarējām tikties visi kopā klātienē.

Apraksti par jaunbuļļiem ir apskatāmi katalogā. Izveidojām arī video katalogu ar īsu buļļu video un aprakstu. Par sev interesējošiem jaunbuļļiem zvanīt saimniekiem. Saimnieku kontakti atrodami katalogā.

Vaislas jaunbuļļu katalogs!
Atvērt šeit:  https://issuu.com/kristinee17/docs/vaislas_jaunbu__u_katalogs_2020.pptx

Vaislas jaunbuļļu video katalogs!
Atvērt šeit: https://vimeo.com/showcase/7064519

Uz tikšanos klātienē nākošgad!

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija
Gaļas liellopu audzētāju biedrība
Liellopu izsoļu nams

ZM atbalsts lauksaimniekiem Covid-19 izraisītās krīzes laikā

Avots: www.zm.gov.lv

Šī gada 14. aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos normatīvus, kas paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Noteikumi nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga ārkārtas atbalsta pasākumus lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Valsts atbalsts lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm ir būtisks un atsevišķos gadījumos krīzes situācijā var būt pat izšķirošs – tieši tādēļ esam jau savlaicīgi veikuši visas iespējamās darbības, lai nodrošinātu ne vien pilnvērtīgu komunikāciju starp ministriju un nozaru pārstāvjiem, bet arī operatīvu problēmjautājumu risināšanu. Izvērtējot situāciju nozarē, Zemkopības ministrijas izstrādātajos normatīvos paredzēta atbalsta sniegšana Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem 45,5, miljonu eiro apmērā. Taču jāuzsver, ka katrs pieteikums atbalsta saņemšanai tiks skrupulozi izvērtēts, nodrošinot atbalsta piešķiršanas caurspīdīgumu.”
Daudzas valstis, kurās ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi Covid-19 vīrusa izplatības dēļ, ir tirdzniecības partneri Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportā. Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozare ir neto eksportētāja, tādēļ eksporta tirgus pieejamība nozarei ir ļoti būtiska, un to zaudējums var dot smagu triecienu visai lauksaimniecības un pārtikas nozarei visos tās posmos, sākot no gatavā produkta realizācijas un beidzot ar primārajiem ražotājiem.
“Neskatoties uz Latvijas iedzīvotāju pārtikas produktu pieprasījumu un patēriņu, ir svarīgi ņemt vērā, ka lauksaimnieki un pārtikas ražotāji veido būtisku daļu no Latvijas eksporta, pārsniedzot pat 20% no valsts kopējā eksporta. Pārtika tiek ražota ne tikai vietējam tirgum, bet arī būtiska daļa no produktiem tiek eksportēta uz citām valstīm – t.sk. piens, olas, graudi u.c. produkti. Ārkārtējās situācijas laikā eksporta tirgus ir dramatiski sarucis, līdz ar to arī ievērojami sarūk pieprasījums pēc Latvijā ražotās pārtikas un secīgi arī lauksaimniekiem un ražotājiem ir jārēķinās ar ievērojami mazāku produkcijas eksporta tirgus daļu. Būtisku negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības nozari atstāj arī sabiedrisko ēdināšanas iestāžu darba intensitātes samazināšanās, dīkstāve vai pat pilnīga apturēšana. Tās ir ne tikai kafejnīcas un restorāni, kas samazinājušas vai pārtraukušas pārtikas produktu iegādi, bet arī skolas, bērnudārzi u.c. valsts un pašvaldību iestādes, kuru darbība līdz ar ārkārtējo situāciju ir apturēta vai ierobežota,” uzsvēra ministrs Kaspars Gerhards.
Operatīvā informācija no lauksaimniecības, pārtikas un tirdzniecības nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem liecina, ka lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumi jau sastopas ar noieta tirgus samazināšanos, apgrūtinātiem kravu pārvadājumiem un tirdzniecības partneru sadarbības atteikumiem, importa izejvielu (iepakojuma u.tml.) sagādes grūtībām, produktu uzkrāšanos, un naudas plūsmas grūtībām. Pārtikas uzņēmumus papildus eksporta grūtībām ietekmē arī pieprasījuma samazinājums pēc pārtikas precēm vietējā tirgū, īpaši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, tādējādi uzņēmumiem palielinājušies pārtikas preču krājumi un samazinājies apgrozījums. Situācijai šādi turpinot attīstīties, sagaidāma pieprasījuma mazināšanās pēc lauksaimniecības primārajiem produktiem (piena, gaļas, graudiem) un, līdz ar to, šo produktu iepirkuma cenu un apjoma samazināšanos no ražotājiem (lauksaimniekiem).
“Jau šobrīd ir skaidri redzams pārtikas eksporta kritums vairākās lauksaimniecības nozarēs, piemēram, svaigu olu eksports sarucis par 30% un vārītu olu eksports sarucis par 20%, savukārt svaiga piena iepirkuma cena samazinājusies pat par 15%! Tie ir tikai daži piemēri, kas uzskatāmi iezīmē pārtikas produktu pieprasījuma ievērojamo kritumu, kas negatīvi atspoguļojas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju finanšu rādītājos. Tādēļ ir būtiski iespējami savlaicīgi nodrošināt valsts atbalsta iespējas, lai šo krīzi Latvijas lauksaimnieki varētu pārvarēt iespējami veiksmīgi, arī turpmāk nodrošinot nepārtrauktu pārtikas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem,” norādīja ministrs Kaspars Gerhards.
Piemēram, lielākā daļa Latvijas piena ražotāju svaigpienu tieši vai netieši piegādā eksportējošiem piena pārstrādes uzņēmumiem. Liellopu gaļas ražošanas nozare Latvijā izteikti balstās uz dzīvu liellopu eksportu, kas šobrīd ir būtiski traucēts loģistikas plūsmas problēmu dēļ. Tāpat arī vairāku ES dalībvalstu tirgi, kur līdz šim ir eksportētas Latvijā ražotās olas, ir aizvērti un jaunus noieta tirgus pašlaik ir gandrīz neiespējami atrast. Savukārt izglītības iestāžu slēgšana ārkārtējās situācijas laikā ir radījusi pēkšņas un būtiskas problēmas šo iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem, jo nebija iespējams izlietot piegādātos produktus, no kuriem lielai daļai ir īss derīguma termiņš un tos nevar uzglabāt. Arī lauksaimniekiem, īpaši dārzeņu audzētājiem, kuri piegādāja savus produktus šiem ēdināšanas uzņēmumiem, izglītības iestāžu slēgšana radījusi problēmas ar produkcijas krājumu izveidošanos.
MK noteikumi “Kārtība valsts atbalsta piešķiršanai, administrēšanai un uzraudzībai lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi” sagatavots, lai sniegtu finansiālu atbalstu 35,5 milj. eiro apmērā primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem un iestādēm, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs.
Noteikumu projekts paredz 3 atbalsta pasākumus:
1) Vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai paredzēts atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, bet tikai tajā gadījumā, ja nozares ieņēmumi periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam mēnesim samazināsies par 20 % salīdzinājumā ar noteikto atsauces periodu.
Šajā gadījumā lēmumu par atbalsta piemērošanu pieņems Zemkopības ministrija, publicējot līdz 2020. gada  20. jūlijam oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesī» informāciju par nozares ieņēmumu samazinājuma apmēru.
Piena lopkopībai atbalsta apmērs tiek paredzēts 12,5 milj. eiro apmērā. Par slaucamo govi lauksaimnieks varēs saņemt ne vairāk kā 86 eiro, ja tā ganāmpulkā attiecīgā periodā ir ne mazāk kā trīs govis un piens ir piegādāts pirmajam pircējam.
Savukārt par 6-16 mēnešu vecu gaļas un piena šķirņu vai to krustojumā iegūtu  liellopu varēs saņemt atbalstu, ja tas no saimniecības pārdots periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam. Atbalsta kopējais apmērs 3 milj. eiro, bet par gaļas un gaļas šķirņu krustojuma liellopu ne vairāk kā 137 eiro un par piena šķirnes un piena-gaļas šķirņu krustojuma bulli ne vairāk kā 96 eiro.
Par nobarojamo cūku varēs saņemt atbalstu, ja tā periodā no š.g. 2020. gada aprīļa līdz jūnijam realizēta kautuvei vai nosūtīta uz kautuvi kaušanai. Atbalsta kopējais apmērs 3,5 milj. eiro, bet ne vairāk kā 22,15 eiro par nobarojumu cūku.
Atbalsts
2) Vienreizējs atbalsts tiek paredzēts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Atbalsta kopējais apmērs 2,5 milj. eiro.
Skolu ēdinātāji varēs pretendēt uz atbalstu uz par produktiem, kuru derīgu termiņš ir līdz 2 mēnešiem, šos produktus iznīcinot vai bez maksas izplatot labdarības organizācijām, veco ļaužu pansionātiem u.c.
Savukārt dārzeņu ražotāji varēs pretendēt uz atbalstu par tiem produktiem bez maksas izplatītiem produktiem labdarības organizācijām u.c., kurus bija paredzēts piegādāt bērnudārziem un skolām.
3) Atbalsts tiks paredzēts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus.
Atbalstu varēs piešķirt, ja pretendentam 2020. gada martā, aprīlī, maijā un jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25 % vai neto apgrozījums samazinājies par 25 %, salīdzinot ar atbilstošo laikposmu 2019. gadā. Atbalsts tiks pārrēķināts 20 % apmērā vai nu no preču krājumu vērtības pieauguma, vai apgrozījuma samazinājuma apmēra.
Atbalstu nepiešķirs atbalsta pretendentam, ja tas bija nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim.
Maksimālais atbalsta apjoms kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkstēs pārsniegt 800 tūkst. eiro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, t.sk. lauksaimniekam, – ne vairāk kā 100 tūkst. eiro, bet vienam zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam – ne vairāk kā 120 tūkts. eiro.
Jautājumu gadījumā par augstākminētajiem atbalsta veidiem lūgums sazināties ar ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamentu, zvanot 26551974 vai rakstot uz Zigmars.Kikans@zm.gov.lv.
Grozot MK noteikumus par valsts un ES atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā papildu 5 miljoni eiro paredzēti primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lai nodrošinātu lauku saimniecību riska pārvaldību un nepārtrauktu pārreju uz jauno ES 2021.-2027. gada plānošanas periodu.
Jautājumu gadījumā par šo atbalstu lūgums sazināties ar ZM Lauku attīstības atbalsta departamentu, zvanot 67027301 vai rakstot uz Ligija.Ozolina@zm.gov.lv.
Savukārt grozot MK noteikumus par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību investīciju veicināšanai lauksaimniecībā 5 miljoni eiro paredzēti primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, atzītajām kooperatīvajām sabiedrībām un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, lai nodrošinātu uzņēmumu likviditāti un saglabātu naudas plūsmu, kas ļaus sekmīgi īstenot Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam sāktos investīciju projektus un mazinās finansiālo slogu lauku saimniecībām un uzņēmumiem.
Jautājumu gadījumā par šo atbalstu lūgums sazināties ar ZM Lauku attīstības atbalsta departamentu, zvanot 67027121 vai rakstot uz Linda.Voica@zm.gov.lv. 
_____________________________
Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv